Stena Line 1962. gadā

Ņemot vērā jūsu interesi par Stena Line vēsturi, piedāvājam vēl vienu fragmentu no Andersa Bergeneka un Rikarda Sālstēna grāmatas “Stena Line – prāmju uzņēmuma vēsture”. Ir 1962. gads. Kubā valda krīze, Zviedrija uzvar Pasaules čempionātā hokejā un tiek dibināts uzņēmums Stena Line.

 

Šajā gadā Aukstais karš sasniedz savu augstāko punktu, un Kubas krīze gandrīz kļūst par iemeslu, lai ASV un Padomju Savienība uzsāktu trešo pasaules karu. Par laimi, pieaugošā militarizācija tiek pārtraukta un lielvaru attiecības uzlabojas. Losandželosā Merilina Monro izdara pašnāvību, un cilvēki apjauš, ka “nevainīgie 50. gadi” ir beigušies. Zviedrija uzvar Pasaules čempionātā hokejā, kas notiek Kolorādospringsā, un zviedri klausās radio translāciju, kurā Lenarts Hilands komentē izšķirošo spēles brīdi, kad “ripa ieslīd vāāārtos”. Tiek uzvesta Hases Alfredsona un Tāges Danielsona revija “Zaļais suns”, kur pirmoreiz parādās komiskais tēls Valfrids Lindemans.

Gēteborgā dzīvo veiksmīgs uzņēmējs Stens A. Olsons. Kopš 1939. gada viņš vada korporāciju Stena Metal. Tā kā pasaules tirgū ir milzīgs pieprasījums pēc metāla rūdām, uzņēmums strauji attīstās. Vēl dažus gadus pirms tam korporācija Stena Metal bija kļuvusi par Zviedrijas tērauda ražošanas nozares tiešo piegādātāju.

Taču tikai retais zina, ka Stenam A. Olsonam pieder arī septiņi nelieli kravas kuģi. Viņa korporācija darbojas arī kuģniecības nozarē, taču Olsons sevi nesauc par kuģu īpašnieku – viņa galvenais uzņēmējdarbības veids ir metāla tirgošana. Galvenais birojs atrodas Kaserntorget 6 ielā Gēteborgā, taču lielākoties ražošana joprojām notiek Gullbergs Vass rajonā.

Maršruts Skāgena-Gēteborga

Uzņēmumu Stena Line, kādu to zinām šodien, 1962. gada vasaras beigās/rudenī dibina dāņu uzņēmējs Pols Ludvigsens. Tobrīd viņš strādā Jitlandē un pēta, vai Sessan Line varētu organizēt reisus uz Gēteborgu. Ludvigsenu interesē zviedru mājsaimnieču iepirkšanās paradumi Dānijas veikalos, un viņš secina, ka būtu ienesīgi šos veikalus ierīkot uz prāmja. Ludvigsens saprot, ka ir iespējams gūt lielu peļņu no Zviedrijas un Dānijas cenu atšķirībām un tā laika izdevīgajiem importa noteikumiem. Viņam rodas ideja reisos starp Dāniju un Zviedriju uz prāmja izvietot dažus nelielus iepirkšanās stendus, kuros par zemām cenām pārdotu dāņu preces.

Ludvigsens Frederikshavnas viesnīcā Hotel Hoffman noīrē nelielu biroju un cenšas savam projektam piesaistīt kapitāla investorus. Viņš uzrunā vairākus iespējamos investorus, un uzņēmuma Winter Slopes, direktors Ernsts Nīlsens ir sajūsmā par šo ideju. Ludvigsens un Nīlsens nodibina akciju sabiedrību. Tajā laikā daudzi prāmji un pasažieru kuģi ziemas sezonu pavada noenkuroti piestātnē un uzņēmumam Bornholm of 1866 (66) Rennē ir nomai piemērots kuģis – 1954. gadā uzbūvētais ØSTERSØEN.

1962. gada 1. augustā Ludvigsens un Nīlsens sarīko preses konferenci un paziņo, ka jauns uzņēmums Skagen – Gothenburg Line AS 28. septembrī atvērs jaunu prāmja maršrutu pasažieriem. Prāmja piestātne atradīsies Skāgenā (Dānija), un, saprotams, ka maršruta galamērķim jābūt Gēteborgai (Zviedrija) – pilsētai ir lielu iedzīvotāju skaitu. Ceļojums aizņems 3,5 stundas. Prāmis no Gēteborgas aties no rīta un vakarā. Pasažieri varēs iegādāties ne tikai preces, kuras nav apliktas ar nodokļiem, bet arī svaigus pārtikas produktus, taču tie netiks pārdoti uz prāmja – pasažieri ceļojuma sākumā varēs veikt pasūtījumu, lai atpakaļceļā saņemtu pasūtītos produktos. Vakara reisos tiks nodrošināta populāru skatuves mākslinieku uzstāšanās un dejas restorānā – to visu organizēs Frederikshavnas viesnīcas Hoffman’s Hotel direktors.

Augusta beigās izrādās, ka Egons Pedersens vairs nevadīs prāmja restorānu, un ir arī citas problēmas ar uzņēmumu, tostarp ar ØSTERSØEN fraktēšanas līgumu. Septembra beigās arī Ernsts Nīlsens pamet uzņēmumu “laika trūkuma dēļ”. Tomēr Pols Ludvigsens nepadodas. Pēc ilgām sarunām tiek panākta vienošanās, un prāmis ØSTERSØEN ceturtdien, 27. septembrī, ieradīsies Skāgenas ostā, kur tam var piekļūt kuģubūves speciālisti. Transportlīdzekļiem paredzētā klāja priekšdaļa tiks pārveidota par restorānu ar deju zāli un skatuvi, savukārt spēļu automāti un ruletes galdi atradīsies kuģa pakaļgalā.

 Kāpumi un kritumi

 

Piektdien, 28. septembrī, plkst. 18.00 prāmis dodas pirmajā reisā uz Gēteborgu. Ir noorganizētas vakariņas 70 īpaši uzaicinātiem viesiem. Ludvigsens saka enerģisku uzrunu par Stena Line un tā nākotni. Viņš paskaidro, ka par prāmi noslēgts fraktēšanas līgums līdz 15. aprīlim.

Pacilātajam noskaņojumam ātri pienāk beigas. Sestdien ØSTERSØEN atiet no piestātnes tikai plkst. 9.40 – gandrīz ar divu stundu nokavēšanos. Ceļojums aizņem četras stundas, un Skāgenā rodas problēmas saistībā ar nenotikušu pārtikas produktu piegādi un nenomaksātām ostas nodevām. Tikai pēc 3,5 stundu nokavēšanās prāmis var doties atpakaļ. Vakara reiss tiek atlikts, un neapmierinātie pasažieri Gēteborgā nokļūst svētdienas rītā plkst. 5.00.

Pēc dažām dienām prāmja apkalpe draud streikot, līdz tiks izmaksātas viņu algas. Izrādās, ka uzņēmums 66 nav samaksājis par kuģa fraktēšanu, kas saskaņā ar līgumu jāmaksā katru nedēļu avansā. Rīta reiss tiek atcelts, bet, kad 300 pasažieru pieprasa atmaksāt biļešu cenu, izrādās – kase ir tukša.

Otrdienas pēcpusdienā, 2. oktobrī, uz prāmja ØSTERSØEN plkst. 15.30 notiek preses konference, kurā tiek paziņots, ka uzņēmuma plānotā reorganizācija nav izdevusies. Prāmis no Gēteborgas uz Skāgenu atiet plkst. 16.00 un galapunktā ierodas plkst. 20.00. Pēc pusstundas uz klāja atļauj kāpt pieciem juristiem, kuri novērtē, kas no atlikušā aprīkojuma varētu piederēt viņu priekšniekiem. Pēc divām dienām ØSTERSØEN atiet uz Renni. Aizsākas ilga tiesas prāva, kurā neviens nevēlas uzņemties atbildību un vaino cits citu. Taču Pols Ludvigsens nezaudē drosmi. Viņš plāno atgriezties.

Iesaistās Stens A. Olsons

Korporācijā Stena AB jau bija apspriesta ideja, ka reisos uz Dāniju varētu pārdot preces, kas netiek apliktas ar nodokļiem. Maršrutā Zviedrija-Olande pasažieri uz prāmja naudu nežēloja. Stens A. Olsons saprata, ka tas ienes milzīgu peļņu.

Kravas ekspeditors Valdemārs Kristensens un Pols Ludvigsens Kopenhāgenā satiekas ar Stenu A. Olsonu, cerot, ka viņš piekritīs investēt šā neveiksmīgā uzņēmumā atjaunošanā. Ludvigsens un Olsons satiekas kafejnīcā Brønnum Café, kas atrodas Kongenas jaunajā laukumā, Kopenhāgenā.  Tikšanās laikā Stens A. Olsons neizrāda īpašu interesi, taču uzdod Valdemāram Kristensenam izpētīt dažus šīs nozares aspektus.

Pēc tam Stens A. Olsons diezgan ātri izlemj atjaunot maršrutu uz Skāgenu. Ar uzņēmumu 66 tiek noslēgts līgums par prāmja ØSTERSØEN fraktēšanu. Kad vienošanās ir panākta, prese tiek informēta par jauno uzņēmumu Skagen Line, kas tagad pieder Stena korporācijai un kura direktors ir Svens Lindholms, bet konsultants – Pols Ludvigsens, kurš gan šajā amatā nostrādāja tikai neilgu laika periodu.

 

Atjauno maršrutus

Ceturtdien, 20. decembrī, aptuveni plkst. 8.00 no rīta prāmis ØSTERSØEN atgriežas Gēteborgā un noenkurojas akmens piestātnes dienvidu pusē, lai prāmī uzstādītu aprīkojumu. Tikmēr uzņēmuma darbinieki aktīvi gatavo reklāmas un paziņojumus presei par “Ziemassvētku reisu”. Galdnieki intensīvi strādā, lai uz ØSTERSØEN automobiļu klāja uzbūvētu iepirkšanās stendus un muitas pārbaužu kabīnes. Piestātnē uz sauszemes nav nevienas ēkas, izņemot mazu noliktavu. Visam jāietilpst prāmī.

Piektdien, 21. decembrī, plkst. 8.30 atiet pirmais “neoficiālais” reiss uz Skāgenu. Skagen Line ir sācis darbu. Pēc divu stundu pārtraukuma ØSTERSØEN kuģo atpakaļ uz Gēteborgu un plkst. 18.45 noenkurojas akmens piestātnē. Brauciens ir grūts un ārā valda aukstums, vējam pūšot ar 12–15 m/s. Lai gan vietu reisā bija rezervējušas 350 personas, braucienā dodas tikai neliels skaits pasažieru. Prāmja apkalpei ir jānostiprina klavieres, lai tās neslīdētu pāri ēdamzālei. Dienvidaustrumu vējš, kas traucē noenkuroties, apliecina, ka ØSTERSØEN izmērs ir maksimālais iespējamais, lai tas varētu piestāt šajā ostā.

Nedēļas nogalē – 22. un 23. decembrī – ØSTERSØEN abas dienas dodas rīta un vakara reisā. Ēdināšanu prāmī uzrauga restorāna menedžere Ingve Hansone, kura vada arī Gottskär slēgto pludmali un restorānu Drufvan Stokholmā. Taču dāņu apkalpes locekļi vēlas Ziemassvētkus svinēt mājās, tāpēc ØSTERSØEN uz Skāgenu kuģo Ziemassvētku vakarā un atgriežas 26. decembrī.

Pēc tam reisi turpinās. Jau janvāra vidū Skagen Line presei nosūta paziņojumu, – šie reisi ir tik veiksmīgi, ka uzņēmums pasažieru pārvadājumiem iegādājies divus jaunus prāmjus. Papildu maršruti tiek atvērti 1963. gadā.

Šie reisi ir populāri līdz 1963. gada 10. februārim, kad uzņēmums pārtrauc pārvadājumus, jo Kategata šaurums ir aizsalis.  ØSTERSØEN, kurš maršrutā Gēteborga-Skāgena ir devies 57 reisos, 15. martā jāatdod uzņēmumam 66 Bronholmā.

Skagen Line uzņēmējdarbības ideja sākotnēji bija diezgan vienkārša: uzņēmums fraktē vai iegādājas prāmjus, kuri rada zemas un paredzamas izmaksas. Vēlams, lai visas vietas reisos būtu rezervētas, un pasažieri uz prāmja iepirktos, iztērējot pēc iespējas vairāk naudas. Uz prāmja pircēji varēja iegādāties ne tikai ierastās ar nodokļiem neapliktās preces, bet arī pārtikas produktus. Protams, pasažieri tika aicināti arī ēst un dzert restorānos un bāros. Uzņēmuma veiksme balstījās uz ienākumiem, kas gūti, tirgojoties uz prāmja. Ienākumi no biļešu pārdošanas nebija nozīmīgi.

 

Tolaik Zviedrijā pavisam noteikti bija pieprasījums pēc šāda veida reisiem. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm cenu līmenis bija augsts. Valstī, kurā tikai pirms desmit gadiem ir pastāvējušas iepirkšanās kvotas, iespēja iegādāties lētu alkoholu nozīmēja brīvību. Stens A. Olsons rīkojās pareizi, 1962. gadā dibinot Skagen Line. Kurš gan tajā laikā būtu iedomājies, ka viņš ir izveidojis uzņēmumu, kurš ar nosaukumu Stena Line kļūs par pasaulē lielāko prāmju uzņēmumu?  /Anderss Bergeneks un Rikards Sālstēns

 

Mēs ceram, ka arī jums šie grāmatas fragmenti šķiet aizraujoši. Lūdzu, sūtiet savus jautājumus, ja vēlaties uzzināt ko vairāk.