Zviedrijas Nacionālā diena – 6.jūnijs

Zviedrija | Nav komentāru

Dažādiem notikumiem bagāts datums Zviedrijas vēsturē ir bijis 6.jūnijs. Mūsdienās šajā datumā tiek atzīmēta Zviedrijas Nacionālā diena, pazīstama arī kā Zviedrijas Karoga diena, kuras atzīmēšanas tradīcijas ir vairāk kā gadsimtu senas, bet oficiālas brīvdienas statusu šī svētku diena ieguvusi vien kopš 2005.gada. Vai Jūs zināt, kādi notikumi Zviedrijas valsts vēsturē ir norisinājušies šajā datumā, un kādas ir Nacionālās dienas svētku tradīcijas mūsdienās? 

Ola Ericson/imagebank.sweden.se

Autors: Ola Ericson (imagebank.sweden.se)

Zviedrijas Karoga diena

Lai gan Nacionālās dienas nosaukumu 6.jūnijs ieguva 1983.gadā, svētku svinēšanas tradīcijas aizsākās jau senāk, proti 19.gadsimta beigās – 1893.gadā. Svētku idejas autors bija Artūrs Hazelius (Artur Hazelius), brīvdabas muzeja Skansen dibinātājs, kurš togad aizsāka nacionālo svētku svinēšanas tradīcijas muzejā. Ideja par nacionālo svētku atzīmēšanu tieši 6.jūnijā tika oficiāli pieņemta 1916.gadā, un kopš tā laika tā tika dēvēta par Zviedrijas Karoga dienu – par godu tam, ka Zviedrija bija ieguvusi savu karogu pēc Zviedrijas – Norvēģijas ūnijas izjukšanas 1905.gadā. Savukārt 1983.gadā Karoga diena oficiāli tika apstiprināta kā Zviedrijas Nacionālā diena, tomēr mūsdienās šo dienu vēl aizvien mēdz dēvēt par Karoga dienu.

Kāpēc tieši 6.jūnijs?

6.jūnijs par svētku datumu tika izvēlēts divu vēsturisku nozīmīgu notikumu dēļ. Pirmkārt, 1523.gada 6.jūnijā par karali tika kronēts Gustavs Vāsa (Gustav Vasa), tādējādi novedot pie Kalmāras ūnijas (kas kopš 1397.gada  apvienoja Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas karalistes) sadalīšanās, liekot pamatus Zviedrijai kā vienotai un neatkarīgai valstij. Otrkārt, gandrīz trīssimt gadus vēlāk, 1809.gada 6.jūnijā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas paredzēja ne tikai Zviedrijas valsts iekārtas maiņu no absolūtas uz konstitucionālu monarhiju, bet arī pilsoņu tiesību un brīvību iedibināšanu, tostarp tiesības uz reliģiju, preses un runas brīvību.

Autors: Emelie Asplund (imagebank.sweden.se)

Svētku tradīcijas

Tradīcija atzīmēt nacionālos svētkus ar dziesmām un dejām Skansen muzejā turpinās vēl šodien. Svētkos piedalās arī karaliskā ģimene kā arī citi karaļnama pārstāvji; svētku neatņemama sastāvdaļa ir karogceremonija, kad mastā tiek uzvilkts Zviedrijas karogs. Svinības tiek translētas arī Zviedrijas televīzijas kanālā SVT. Šajā svētku dienā cilvēki bieži izvēlas tērpties tautastērpos, kā arī izdekorēt mašīnas ar dzeltenzilajiem karodziņiem.

Svētki tiek atzīmēti arī citviet Zviedrijā, taču, kā atzīst paši zviedri – pompozas un krāšņas nacionālo svētku svinības nav raksturīgas. Zviedri pēc savas būtības ir patrioti, taču ne vienmēr vēlas to izrādīt. Visbiežāk šo brīvo dienu zviedri pavada ārpus mājas, apmeklējot pasākumus muzejos vai vienkārši dodoties piknikā ar ģimeni. Pašiem zviedriem tuvākas ir vasaras saulgriežu svinības, kas ik gadu norit laika posmā no 19.jūnija līdz pat 25.jūnijam.

 

Sveicam savus kolēģus Zviedrijā šajā svētku dienā! Grattis!