Zviedrijas popmūzikas fenomens

Zviedrija ir viena no pasaules veiksmīgākajām eksportētājvalstīm, kā eksporta produktu piedāvājot ne tikai pārtikas produktus vai mēbeles, kā ierasts dzirdēt, bet arī popmūzikas hitus, kuri bieži vien iekļūst klausītākajos mūzikas topos.

Zviedrijas popmūzikas eksports turpina savu triumfa gājienu

Zviedrija ir trešā lielākā mūzikas eksportētāja uzreiz pēc ASV un Lielbritānijas. Bet kāpēc Zviedrijas popmūzikas eksports plaukst un zeļ? Kā zviedru mūziķiem izdodas radīt pasaulē iecienītus skaņdarbus?

Viena no versijām – ka laba mūzika tiek radīta, pateicoties aukstajam Zviedrijas klimatam, jo attiecīgi zviedri ilgāku laiku pavada iekštelpās siltumā. Tomēr Londonas Middlesex Universitātes asociētais profesors – akadēmiķis Ola Johansson šo apgalvojumu uzskata par vērā neņemamu. Viņš par veiksmes atslēgu sauc astoņas, uz izpētes materiāliem balstītas, teorijas. Viena no teorijām ir, ka zviedri ļoti labi pārvalda angļu valodu, 2008.gada ES atskaitē minēts, ka 89% zviedru prot angļu valodu. Tāpat zviedru valodā ir vērojamas angļu un vācu valodas iezīmes, kas padara to pievilcīgāku konkrēto valodu zinātājiem. Un nav mazsvarīgs arī fakts, ka mūziķiem Zviedrijā ir vieglāk attīstīties un realizēt sevi, pateicoties valdības nostājai. Zviedrijā ir pašvaldību finansētas mūzikas skolas un kori, tādējādi jau no mazotnes tiek iemācītas pamata lietas mūzikā. Zviedrijas popmūzikas vidē, kā punkts uz i, iederas arī mūzikas straumēšanas lietotne Spotify, kas izsapņota un radīta tieši Stokholmā.

Eirovīzijas izcilniece

Zviedrijas popkultūrā  ir izteikts sacensības gars, tādēļ dalība dažādos konkursos ir bijusi izplatīta jau sen. Zviedrija ir 57 reizes piedalījusies Eirovīzijas dziesmu konkursā un ieguvusi 6 uzvaras. Zviedriju uzvaru skaita ziņā pārsteidz tikai Īrija ar 7 uzvarām. 1974.gadā visus pārsteidza ABBA ar enerģisko hītu “Waterloo”. Eirovīzijas 50 gadu jubilejas pasākumā šī dziesma tika atzīta, kā vislabākā dziesma visā Eirovīzijas dziesmu konkursa vēsturē. 2012.gadā uzvaru un popularitāti ieguva Loreen ar dziesmu “Euphoria”. Dziedātāja Loreen Zviedrijā atpazīstamību sākotnēji ieguva ar dalību konkursā Idol 2004, kur ieguva 4.vietu, tomēr spilgti iespiedās skatītāju atmiņā. Eirovīzijā Loreen parādīja ne tikai savu muzikālās spējas, bet arī viedokli, jo viņa bija vienīgā, kura izgāja tikties ar aktīvistiem, kuri vērsa uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem Azerbaidžānā. Savukārt 2015.gadā uzvaru Zviedrijai atnesa Måns Zelmerlöw ar dziesmu “Heroes”. Par spīti kritiķiem, kuri dziesmu sauca par neticami līdzīgu David Guetta dziesmai “Lovers On The Sun”, dodot mājienus par plaģiātu.

21.gadsimta ievērojamākie Zviedrijas mūziķi

Šī gadsimta zviedru mūzikas grandus pārstāv tādi mūziķi kā  Basshunter, Lykke Li, Swedish House Mafia, Avicii, Loreen, Danny Saucedo,  Icona Pop, Zara Larsson un šo sarakstu varētu turpināt un turpināt.

Avicii īstajā vārdā Tim Bergling bija Zviedrijas mūziķis,  DJ, remiksu veidotājs un ierakstu producents. Savu karjeru sāka 16 gadu vecumā, ievietojot sevis veidotus remiksus elektronisko mūziķu forumos. Savā mūžā sasniedza daudz ievērojamu panākumu, piemēram, par ieguldīto darbu “Sunshine” un dziesmā “Levels” tikai nominēts pat Grammy Award. Veidojis neskaitāmas sadarbības ar pasaulslaveniem mūziķiem, kā David Guetta, Nicky Romero, Leona Lewis u.c. Daudzām dziesmām Avicii ļāva iegūt jaunu modernāku skanējumu un tās atkal atgriezās topu augšgalos, kā piemēram sadarbība ar grupas ABBA bijušajiem dalībniekiem 2013.gadā.

20.gadsimta Zviedru mūzikas kulta paraugi

Mūziķi – Roxette, ABBA, Robyn, Europe, The Cardigans, Mando Diao, Ace of Base –   20.gadsimtu ietekmējuši tik spēcīgi un paliekoši, ka gandrīz katrs mūsdienās vēl joprojām spēj nosaukt vismaz vienu vispasaules hitu no katras iepriekš minētās grupas.

Noteikti jāatzīmē grupa ABBA, kā 20.gadsimta spožākā zvaigzne Zviedrijas popmūzikas debesīs. Grupas ABBA pirmsākumi meklējami vairāk kā pirms 50 gadiem, kad divi tās grupas dalībnieki Björn un Benny kopā uzrakstīja pirmo dziesmu. Bet mums visiem pazīstamais 4 cilvēku kolektīvs izveidojās, kad abiem puišiem pievienojās Agnetha Fältskog un Anni-Frid Lyngstad. Pirmsākumos šo 4 mūziķu kolektīvs sevi dēvēja par Björn & Benny, Agnetha & Anni-Frid, tomēr vēlāk saīsināja nosaukumu, izmantojot visu grupas dalībnieku vārdu pirmos burtus, un sabiedrībai sevi pieteica kā ABBA. Pirmo lielāko atpazīstamību Zviedrijā tā ieguva piedaloties Eirovīzijas dziesmu konkursā, kur ieguva 3.vietu, tomēr ar trešo vietu ABBA nesamierinājās un Eirovīzijā atgriezās jau pēc gada ar dziesmu “Waterloo”. Šī dalība un uzvara tiek uzskatīta par visaugstāko punktu grupas karjerā. Populārakās dziesmas, kas grupu turpināja darīt pasaulslavenu bija: “Dancing Queen”, “Money Money Money”, “Knowing Me, Knowing You”, “Gimme! Gimme! Gimme!”

Stokholmā iespējams apmeklēt grupas muzeju, kur ar moderniem risinājumiem ik gadu piesaista iespaidīgu skaitu tūristu. Vairāk par ABBA muzeju lasi citā mūsu bloga rakstā: https://blog.stenaline.lv/zviedrija/grupas-abba-muzejs-zviedrija/

Titulbilde: Andres Putting EBU/ EurovisionTV