Pie troļļiem pasakaini skaistajā Norvēģijā

Pārējā Eiropa | Nav komentāru

Norvēģija tik tiešām ir pasakaina zeme, kuras dabas skaistums nespēj atstāt vienaldzīgu pilnīgi nevienu cilvēku! Vai tas būtu fjordiem izrobotais rietumkrasts, stāvās klintis un kalnu ūdenskritumi, vai šarmantās mazpilsētiņu ielas – it visur Norvēģija nebeidz pārsteigt. Tā noteikti ir zeme, kurā atgriezties vēl kādreiz.

Tāpat domā arī Sibilla, kura jau trešo gadu draugu kompānijā rudenī viesojās Norvēģijā. Tā kā ne pirmo reizi Sibillas ceļojums sākas un noslēdzas ar Stena Line prāmjiem, aicinājām Sibillu pastāstīt par sava ceļojuma iespaidiem.

Stāsta Sibilla:

“Jau trešo gadu braucam uz Norvēģiju rudens mēnešos. Katru gadu galamērķi ir bijuši dažādi. Pirmajā gadā Norvēģijas vidusdaļa, otrajā gadā ziemeļi, šogad dienvidu daļa. Kāpēc rudenī? Tāpēc, ka ir mazāk tūristi, daba krāsu ziņā ir viskrāšņākā un temperatūras ziņā sanāk izbaudīt visus četrus gadalaikus.

Visērtāk, manuprāt, ir ceļot ar savu auto. Šajā gadījumā tas bija kemperis jeb motormāja. Mūsu māja uz četriem riteņiem. Iekšā ir viss ērtai ceļošanai – virtuve, vannasistaba un guļvietas. Tā ir patiesa brīvība – guli, kur gribi; gatavo, ko vēlies, un brauc, kur acis rāda. Tā mēs, četras meitenes, iekārtojām 7m garo, 3m plato un 3m augsto auto par savām mājām un devāmies ceļā.

 

Mūsu ceļojums sākās ar prāmi no Ventspils uz Stokholmas piepilsētu Nīnashamni Zviedrijā. Izvēlējāmies Stena Line, lai ietaupītu laikā pavadīto ceļu, jo prāmis izgāja no Ventspils ostas pusnaktī, bet jau agri no rīta pienāca Zviedrijā. Tādējādi gan ietaupījām laiku, gan varējām uzsākt ceļu uz Norvēģiju jau agri no rīta.

Ceļojuma gaitā mēs visu laiku mainījām plānus, vadoties pēc laikapstākļiem. Jāsaka, ka lietus bija katru dienu. Dažreiz paveicās un tas bija tikai vakarā vai agri no rīta. Laikapstākļi tik ātri mainās, ka rīta pusē baudījām bezvēju, +18 grādus un sauli, bet tai pat dienā 150km tālāk un 3 stundas vēlāk lija lietus, vējš pūta no kājām, bet temperatūra bija tikai ap +10 grādiem. 

Mūsu ceļojuma mērķis bija uzkāpt Preikestolen klintī. Jau trešajā dienā bijām nonākušas līdz slavenajai klintij, bet diemžēl mums nepaveicās ar laikapstākļiem. Visu pārgājiena laiku lija lietus, līdz ar to viss, ko no virsotnes varēja redzēt, bija mākoņi. Lai gan skats no augšas bija tieši nekāds, pārgājiens augšup bija pasakaini skaists! Dūmaka viscaur mežam un purvam atgādināja ainas no pasaku filmām. 

Ceļojot ar kemperi, Tu pamosties katru dienu citā vietā. Dažreiz sanāk braukt pa nakti un tikai no rīta ieraugi, kur esi noparkojies. Mēs esam baudījušas rīta kafiju fjordu līcī, augstu kalnos, skaistā kuģu ostā un citreiz necilā ceļmalā. Bet pats foršākais ir tas, ka aiztaisot visas žalūzijas un aizkarus, mēs visur jutāmies kā mājās.

Ļoti daudzi jautā – kur tad bija visskaistāk? Es nemāku atbildēt uz šo jautājumu. Bet iespaidīga vieta noteikti bija Langfossen ūdenskritums. Tas gāzās lejā no milzīgas klints, un braucamais ceļš gāja tieši tam pāri. Skats mazliet sirreāls. Pārgājiens, kas palicis spilgti atmiņā, bija Aurlandfjordos ar nosaukumu Priest. Akmens krāvums augstu kalnos. Tik augstu, ka noslēdzošo posmu mums vajadzēja brist caur sniegu. Vietām sanāca iegrimt sniegā līdz celim, vietām līdz pat viduklim. Šis pārgājiens palika atmiņā ar to, ka mēs izgājām cauri visiem gada laikiem – sākumā bija tik silts kā vasarā, pa vidu saule un vēsums atgādināja pavasari, virsotnē bija ziema, bet patiesībā bija rudens. 

Norvēģija ir pasakaini skaista zeme. Un pats labākais ir tas, ka tā ir tepat mums blakus! Esmu bijusi daudzās pasaules vietās – redzējusi baltas pludmales un tirkīzzilu ūdeni, džungļus un tuksnešus, bet nekas nav salīdzināms ar Norvēģijas dabu. Bildes ir tikai blāvs atskats no tā, kā tur patiesībā ir. Dabas varenums liek apjaust cik patiesi maziņš Tu esi, un tai pat laikā – cik spēcīgs Tu esi. Ne tikai Tavs ķermenis, bet arī dvēsele un prāts. Viņa iemāca pazemību un pateicību. Es katru braucienu uztveru kā sava veida svētceļojumu un attīrīšanās procesu. 

Lielākai daļai latviešu ir pierasts savas brīvdienas pavadīt kaut kur siltumā, pie jūras ar dzērienu rokā. Ir tāds teiciens – lai attīstītos un augtu, Tev ir jāizkāpj no savas komforta zonas. Es vārdos nevaru aprakstīt, cik ļoti šis teiciens atbilst patiesībai. Ceļojiet, dodieties dabā, kāpiet kalnu virsotnēs, izaiciniet un atklājiet sevi!”

Sakām lieli paldies Sibillai, ka viņa dalījās ar saviem ceļojuma iespaidiem un fotogrāfijām.

Aicinām arī Jūs doties piedzīvojumos! Stena Line mājaslapā www.stenaline.lv atradīsiet izdevīgus piedāvājumus ceļojumiem. Gaidīsim uz klāja!

Elīza

Mani sauc Elīza. Stena Line uzņēmumā es strādāju jau vairāk kā piecus gadus. Mani ļoti patīk ceļot, iepazīt jaunus cilvēkus un apgūt svešvalodas. Mani aizrauj sports, jo īpaši hokejs, kā arī atpūta brīvā dabā. Šajā blogā vēlos dalīties ne tikai ar savām interesēm un hobijiem, bet arī ar visu interesanto un aizraujošo no Stena Line ikdienas. Ceru, ka Jums patiks!

Leave a Reply

Your email address will not be published

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.