1964. gads

Zviedrija | Nav komentāru

50. gadu relatīvā stabilitāte beidzās 1964. gadā. Kultūras jomā Anglija kļuva par paraugu pārējām Eiropas valstīm, atņemot šo lomu ASV. Šo pārmaiņu iemesls bija britu popkultūras veiksme, par ko galvenokārt jāpasakās grupai The Beatles. Tikmēr ASV pastiprināja karadarbību Vjetnamā, kas izraisīja sabiedrības protestus. Anderss Bergeneks un Rikards Sālstēns raksta, ka sabiedrība kļuva atvērtāka un brīvāka, bet arī nemierīgāka. Šajā bloga ierakstā lasi par Stena Line 1964. gadā.

Laiks, kad Stena Line vēl sauca par Skagenlinjen, bija notikumiem bagāts. Skagenlinjen iegādājās savus pirmos pavisam jaunos pasažieru prāmjus POSEIDON un AFRODITE, kā arī vienu no Vācijas kuģiem, kuru pirms tam nomāja. Laika periodā no 1965. līdz 1966. gadam uzņēmums nopirka arī piecus automobiļu prāmjus. Šķietami pārdrošais jaunais uzņēmums drīz kļūs par vadošo prāmju operatoru. Tikmēr turpināja kursēt pasažieru prāmji, kuros joprojām galvenā peļņa tika gūta no pasažieru iepirkšanās uz prāmja.

Skagenlinjen rīkojās ātri, radoši un bezbailīgi. Uzņēmums pastāvīgi mēģināja atrast veidus, kā atvērt jaunus maršrutus. Kuģi tika pirkti bez skaidriem plāniem par to izmantošanu.

 

Blog_WappenVonHamburg_Poseidon_Wappen

Vapen Fon Hamburg

Gēteborgas veiksmes stāsts turpinās

1964. gada ziemā vācu prāmis HEIN GODENWIND kursēja maršrutā Gēteborga-Skāgena, savukārt vēl viens vācu prāmis – MAY DAY VON HAMBURG – maršrutā Gēteborga-Frederikshavna. Maršruts Gēteborga-Frederikshavna tika slēgts 5. aprīlī, kad prāmim MAY DAY VON HAMBURG bija jāatsāk kursēt savā parastajā maršrutā – Hamburga-Helgolande. Skagenlinjen maršruti nu bija nostiprināti. Tajā laikā tie bija ļoti populāri un nesa Skagenlinjen lielu peļņu.

26. jūnijā prāmis HEIN GODENWIND tika aizstāts ar Skagenlinjen jauno un tikko uzbūvēto HEIN POSEIDON, kas visu gadu kursēja maršrutā Skāgena-Frederikshavna. Šis kuģis tika uzbūvēts tieši Skagenlinjen vajadzībām, un tajā var redzēt daudz no nākotnes Stena Line. Visas klāja zonas tika izmantotas dažādu preču pārdošanai, atvēlot daudz vietas kioskiem. Prāmis bija paredzēts naudas pelnīšanai, taču tas bija arī moderns un stilīgs kuģis, kas piesaistīja gan jaunus, gan gados vecākus pasažierus.

Vasarā Skagenlinjen atvēra jaunu maršrutu – Gēteborga-Lesē. Tajā tika norīkots jau pazīstamais prāmis SEEBAD WARNEMÜNDE. Tomēr Lesē nebija tik pievilcīgs galamērķis kā Skāgena, un pēc vasaras sezonas maršruts tika slēgts.

1964. gadā Skagenlinjen atvēra jaunu iepirkšanās maršrutu no Gēteborgas, nosaucot to par Norgepilen. Skagenlinjen lika lielas cerības uz šo jauno maršrutu starp Gēteborgu un Sadefjordu. Pirmajā reisā 30. septembrī devas nomātais vācu prāmis HELGOLAND. Pēc dažām nedēļām tas tika aizstāts ar WAPPEN, ko Skagenlinjen iegādājas no viena Vācijas meitasuzņēmuma. Šis prāmis bija identisks iepriekš nomātajam WAPPEN VON HAMBURG.

Atvērt iepirkšanās maršrutu Gēteborga-Norvēģija bija lieliska doma. Prāmis kursēja starp divām valstīm, kurās ir augstas alkohola cenas, tā līdzvērtīgi piesaistot pasažierus no abām valstīm. Lai arī šo Skagenlinjen koncepciju ātri pārņēma arī konkurentu uzņēmums Rederi AB Krysspilen, peļņa vienalga bija laba.

Norvēģijā notika sarunas par to, vai maršruts jāsaglabā. Politiķiem nebija īpaši labvēlīga attieksme pret alkohola pirkšanu un lietošanu, kuģojot pāri Skagerakam. Uz to ātri reaģēja Zviedrijas un Norvēģijas finanšu ministrijas, un 1965. gada 1. martā tika grozīti noteikumi, ievērojami ierobežojot importu. Jauno noteikumu dēļ reisi uz Norvēģiju vairs nebija tik izdevīgi, un 1965. gada februāra beigās WAPPEN devās pēdējā reisā uz Sandefjordu.

 

 

 

Vēl viens gads Līsešīlā

 

1963. gada septembrī beidzas Skagenlinjen nomas līgums par SKAGEN I, un prāmis atkal atguva nosaukumu BRYNHILD. Jau decembrī bankai zuda pacietība pret prāmja īpašniekiem Jēvlē, un prāmi piespiedu kārtā pārdeva. Skagenlinjen pārstāvji Nilss Bergs un Rolands Erkenbergs iegādājas šo veco tvaika kuģi tikai par 255 000 zviedru kronām. Prāmi BRYNHILD atkal nosauca par SKAGEN I un sagatavoja jaunai sezonai. Prāmis 15. maijā devās pirmajā reisā maršrutā Līsešila-Skāgena. SKAGEN I bija ievērojami lielāks un labāk iekārtots nekā prāmji, kas šajā maršrutā tika izmantoti pagājušajā gadā. Rezultāti bija pozitīvi.

 

Tālāk Baltijas jūrā

Šajā gadā Skagenlinjen nolēma, ka ostas Halmstadē un Udevallā vairs nav interesantas. Tā vietā uzņēmums meklēja jaunus galamērķus un sāka interesēties par Baltijas jūru. Iepriekš minētais prāmis ÖSTERSÖEN vasaras sezonā kursēja maršrutā Simrishamna-Allinge, tomēr šajā īsajā braucienā pasažieriem nebija iespēju iegādāties ar nodokļiem neapliktas preces. Importa noteikumi attiecās uz Baltijas jūru no dienvidiem līdz pat Karlskrūnai. Savukārt ziemeļos Bergkvāras osta bija pirmā, kas spēja uzņemt vajadzīgā izmēra kuģus.

SKAGEN II 1964. gadā atvēra reisus starp Viktorijas piestātni Bergkvarā un Allingi Bornholmā. Ostu padome bija pārsteigta par šo straujo lēmumu, taču neiebilda, un tikai vienas dienas laikā pārbūvēja muitas ēku. Par spīti sliktajiem laikapstākļiem atklāšanas ceremonijā, kad Stens A. Olsons runāja par iespēju nākamajā gadā sākt izmantot automobiļu prāmi, šis maršruts bija atvērts astoņas nedēļas. Tā nebija ne izgāšanās, ne lielisks triumfs. Daudzām ģimenēm no Smolandes austrumiem patika iespēja doties vienas dienas ceļojumā, taču rietumu krastā pasažieriem tik ļoti neinteresēja iepirkšanās. Tieši pretēji – dažus cilvēkus uztrauca lēta alkohola pārdošana un lietošana uz prāmja. Ēlandes prāmju pasažieri pie tā nebija pieraduši. Rudenī tika ierobežotas importa iespējas, un Skagenlinjen zuda interese par šo maršrutu.

 

1964. gada septembra vidū prāmis AFRODITE devās jaunajā maršrutā Trelleborga-Kopenhāgena/Kastrupa. Prāmis šķērsoja Falsterbo kanālu. Šis maršruts var šķist neparasts, taču tas bija veids, kā apiet noteikumus, ar kuriem tika ierobežotas iepirkšanās iespējas uz prāmja, kuģojot pa Ēresundu. Savā ziņā ir pārsteidzoši, ka lielākā daļa pasažieru bija dāņi. Dažus gadus šis maršruts bija ļoti populārs. Prāmi AFRODITE 1964. gada oktobrī aizstāja ar ievērojami lielāko HELGOLAND, kas šajā maršrutā turpināja kursēt līdz pat ziemai.

 

Reisi uz Vāciju

Maršrutā Nakskova-Ķīle joprojām visu gadu kursēja vecais prāmis ISEFJORD, kuru pārvaldīja uzņēmums KL-Line. Tikmēr pieauga konkurence, jo Zviedrijas prāmju pārvadājumu pionieris uzņēmums Linjebuss norīkoja prāmi maršrutā Korsēra-Ķīle, piedāvājot arī Zviedrijas maršrutus Helsingborga-Helsingēra un Landskrona-Kopenhāgena. Tomēr Vācijas maršruti bija populāri un pasažieru pietika abiem uzņēmumiem.

Dānijas plašsaziņas līdzekļi 1964. gada martā ziņoja, ka Skagenlinjen atvērs jaunu maršrutu Kielerexpressen starp Foborgu, Fjūnu un Ķīli.  Modernais pasažieru prāmis GORCH FOCK tika nomāts no Hamburgas uzņēmuma HADA. Pasažierus atveda ar autobusu no Odenses, Nīborgas, Midelfārtas un Svenborgas. Divu mēnešu laikā GORCH FOCK pārvadāja 25 000 pasažieru. Vasaras sezonā prāmja atiešanas laiks no Foborgas bija plkst. 10.45, bet no Ķīles – 16.30. Reisa ilgums bija 3 stundas un 45 minūtes. Sestdienu vakaros prāmis atpakaļceļā devas vēlāk, un brauciens tika organizēts kā kruīzs ar dejām.

Skagenlinjen noņēma prāmi HEIN GODENWIND no Gēteborgas maršruta, un no jūnija līdz gada beigām tas kursēja maršrutā Foborga-Ķīle. Oktobrī izpilddirektors Hanns Pētersens HEIN GODENWIND aizmugurējā salonā atklāja zviedru galdu, kas bija izveidots kuģa formā. Lai izbaudītu šo skatu, bija jāmaksā 9,50 DKK. Pieejamā informācija liecina, ka prāmis īsākus laika periodus, iespējams, kursēja arī maršrutos Foborga-Flensburga un Senderborga-Ķīle.

 

1964. gada 12. jūlijā tika atvērts jauns maršruts Foborga-Kapelna. Maršrutā kursēja jaunais prāmis AFRODITE, gandrīz katru dienu no Foborgas atejot plkst. 9.00 un 16.30. Brauciena ilgums vienā virzienā bija 2 stundas un 45 minūtes. Sestdienās un svētdienās pēdējais reiss devas jūrā stundu vēlāk, jo atpūtas telpā Kategatt notika dejas pie dzīvās mūzikas.

Uzņēmumam veicās labi, un pārstāvji Foborgā neslēpa, ka cer – automobiļu prāmji turpinās kursēt uz Vāciju. Skagenlinjen neapšaubāmi bija daudz ieguldījis šajā mazajā Dānijas pilsētā, kas bija kļuvusi par centrāli pasažieru maršrutiem uz Vāciju. Vērts arī pieminēt, ka Skagenlinjen tajā laikā bija atvēris divus maršrutus uz Ķīli, kur uzņēmumam izdevās nostiprināt savu pozīciju tirgū.

 

Blog_Afrodites_sjösättning_i_Husum_Afrodite_i_Skagen_Sten_A_Olsson

 

Neskaidrā nākotne

Lai arī Skagenlinjen un KL-line pelnīja daudz naudas no iepirkšanās braucieniem, šo maršrutu nākotne patiešām bija diezgan neskaidra. Zviedrijas, Dānijas un Norvēģijas valdībai nepatika šāda veida reisi, jo ienākumi tika gūti nevis no komerciālas transportēšanas, bet gan no tā, ka pasažieri uz prāmja iegādājās ar nodokļiem neapliktus alkohola un tabakas izstrādājumus. Bija tikai loģiski pieņemt, ka drīz tiks ieviesti importa ierobežojumi attiecībā uz precēm, kas netiek apliktas ar nodokļiem.

1964. gadā Skagenlinjen maksimāli izmantoja esošos noteikumus, atverot maršrutus no Bergkvaras un Trelleborgas uz Bornholmu un Kopenhāgenu. Protams, uzņēmums saprata, ka importa noteikumi drīz mainīsies, tādēļ Skagenlinjen mērķis 1964. gadā bija attīstīt reisus ar automobiļu prāmjiem. Šajā gadā uzņēmums iegādājās piecus automobiļu prāmjus. Šie prāmji nodrošināja būtisku daļu no ienākumiem, kas tika gūti no kravas un pasažieru automobiļu pārvadāšanas uz klāja. Atšķirībā no parasta pasažieru prāmja šādi kuģi nav atkarīgi no iepirkšanās uz prāmja.

Divi no pasūtītajiem jaunajiem prāmjiem tika uzbūvēti Francijas kuģu būvētavā Le Trait. Viens no tiem bija paredzēts maršrutam Gēteborga-Frederikshavna. Otra kuģa izmantošana tā iegādes brīdī vēl nebija skaidra. Kuģu būvētavā Langesund Mekaniske Verksted tika pasūtīts mazs automobiļu prāmis, kas kursētu starp Ķīli un Dānijas Nakskovu vai Foborgu. Šim pašam maršrutam Skagenlinjen pasūtīja divus nedaudz lielākus prāmjus, no kuriem vienu norīkoja jaunam maršrutam Gēteborga-Ķīle. Otra lielā prāmja izmantošana joprojām nebija skaidra.

Nodrošinot automobiļu prāmju reisus maršrutos Nakskova-Ķīle, Gēteborga-Frederikshavna un Gēteborga-Ķīle, Skagenlinjen dažu gadu laikā kļuva par nozīmīgu prāmju operatoru. Uzņēmums neatmeta domu par pilniem pasažieru prāmjiem, kuros cilvēki daudz iepirktos. Tā vietā Skagenlinjen izkopa šo ideju, palielinot savus ienākumus ar to, ka tika uzsākta arī pasažieru un kravas automobiļu transportēšana. /Anderss Bergeneks and Rikards Sālstēns

Tāds bija 1964. gads. Liels paldies Andersam un Rikardam par mūsu vēstures pētīšanu, izmantojot arhīvu jūrniecības klubā “Klubb Maritim” Gēteborgā. Ja vēlies izlasīt viņu grāmatu “Stena Line – stāsts par prāmju uzņēmumu”, noklikšķini šeit.  Ja tev ir papildu jautājumi par 1964. gadu vai jebkuru citu mūsu vēstures periodu, lūdzu, uzraksti savu jautājumu komentāru sadaļā, un es to nosūtīšu Andersam un Rikardam.

 

 

Leave a Reply

Your email address will not be published

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.