Fika

FIKA RIETUMZVIEDRIJĀ

Zviedrija | Nav komentāru

Neatņemama ikdienas sastāvdaļa ikkatram zviedram ir kafijas pauze, ko dēvē īsā un skanīgā vārdā fika. Tā nav vienkārši kafijas pauze; tās burvīgā būtība ir sanākšana kopā, lai nobaudītu garšīgu kafiju un uzkodas. No visiem našķiem vislabāk zviedram garšo kanēļmaizītes. Viņiem tās garšo tik ļoti, ka viņi katru gadu 4.oktobrī atzīmē kanēļmaizītēm veltītu dienu. Mēs jautājām Gunillai Davidsonei (Gunilla Davidsson), Rietumzviedrijas Tūrisma padomes uzņēmējdarbības attīstības vadītājai, viņas domas par fika, un kur Zviedrijā to noteikti nobaudīt.

Laiks fikai!

Kafijas pauze jeb fika ir dzīvesveids; tā ir māksla dzīvot un izbaudīt dzīvi, pavadot laiku kopā ar citiem, stāsta Gunilla. Tā ir tradīcija pārtraukt visus iesāktos darbus, sanākt vienuviet ar draugiem, paziņām vai kolēģiem un baudīt karstu dzērienu un uzkodas. Manas vecmāmiņas virtuvē mēs mēdzām sēdēt pie viena galda, uz kura bija septiņi dažādi zviedru cepumi un, protams, kanēļmaizītes. Atceros, kā mēs visi tur sēdējām, sarunājāmies un vienkārši baudījām ģimenes klātbūtni. Fika vienoja mūs visus; un būt kopā un sarunāties ar citiem – tas nozīmē būt cilvēkam. Es uzskatu, ka mums vajag vairāk fika pasaulē. Kopš bērnības fika ir neatņemama mana dzīves daļa; tas ir mans dzīvesveids. Tagad tas ir kļuvis arī par daļu no mana darba – strādājot Rietumzviedrijas Tūrisma padomē, man ir tā laime iepazīstināt citus ar fiku un citām zviedru tradīcijām.

Jūs varat sekot man un manam fika dzīvesveidam:

Instagram: @letsfika
Facebook: Lets fika
Mājaslapā: www.letsfika.se

Fika ir zviedru tradīcija, kas nav atrodama nekur citur pasaulē, turklāt bieži tiek uzskatīta par neierastu un eksotisku tradīciju citu kultūru izpratnē. Doties fikā varat gan vienatnē, gan ar citiem – tā ir sava veida relaksācija un atpūta no ikdienas kņadas un pienākumiem gan darbā, gan brīvajā laikā. Zviedri dievina fika – vairākas reizes dienā (no rīta, pēcpusdienā un vakarā) tiek nobaudīta kafija vai tēja ar bulciņām un cepumiem.

Fikas galvaspilsēta – Alingsås

Pusstundas attālumā no Gēteborgas atrodas fikas galvaspilsēta Alingsås; kafejnīcu kultūras Meka ar bagātu vēsturi. Pilsētā Alingsås konditorejas pastāv jau kopš 1700-tajiem gadiem. Kafejnīcu kultūra turpināja savu attīstību arī industriālajā laikmetā 19.gs. sākumā, kad sievietēm vairs nebija laika mājās gatavot, jo vajadzēja doties uz darbu. Kafejnīcu kultūra pilsētā Alingsås pārcieta pat ēku nojaukšanas vilni, kas pārņēma visu Zviedriju 60-tajos gados, pateicoties saprātīgiem pilsētvides plānotājiem, kuri atteicās senās ēkas nojaukt. Tādējādi senās ēkas tika saglabātas, un kafejnīcu īpašnieki varēja atļauties palikt esošajās vietās par lētu nomas maksu. Šodien šī pilsēta ar vairāk kā 30 kafejnīcām ir pazīstama kā fikas galvaspilsēta. No aprīļa līdz oktobrim ik sestdienu šajā pilsētā tiek organizētas fika ekskursijas, lai uzzinātu vairāk par fika kultūru, apstājoties vairākās kafejnīcās un nogaršojot kanēļmaizītes, cepumus, šokolādes trifeles un bulciņas.

Vāra – greznās fikas mājvieta

Nobaudiet greznu fiku ārpus pilsētas kņadas un burzmas! Starp Vēnerna (Vänern) un Veterna (Vättern) ezeriem Rietumzviedrijas līdzenumos atrodas Zviedrijā jaunākā art deco pils, kurā var nobaudīt uz vietas gatavotus dažādus kārumus. Savukārt Vārā (Vara), kafejnīcā Esti Bönor & Bröd jūs varēsiet uzzināt vairāk par melno zeltu jeb kafiju, kā arī piedalīties kafijas degustēšanā, lai novērtētu kafijas kvalitāti un garšu nianses, un pēcāk nobaudīt Rietumzviedrijas reģionam raksturīgu maltīti turpat kafejnīcā.

Atklāj porcelāna pilsētu Lidčēpingu un tradicionālo zviedru fiku

Atklāj tradicionālās fikas nianses par Porcelāna pilsētu dēvētajā Lidčēpingā (Lidköping). Agrāk pazīstama kā tirdzniecības un kuģniecības pilsēta, Lidčēpinga atrodas Vēnerna ezera dienvidu daļas krastā. Viegli nokļūsiet līdz pilsētas centram, kas ir slavens ar tur esošo kafejnīcu kvalitāti. Nobaudiet kliņģerus ar marmelādi un vai riekstiem, mājas kūku vai ruleti kādā no lieliskajām Lidčēpingas kafejnīcām.

 

Mēs sakām lielu paldies Gunillai, kas dalījās ar savu fika stāstu un padomiem. Ja vēlaties sajust šo īpašo fika garu, Kanēļmaizīšu diena ir īstais laiks to darīt. Lūk, šeit ir recepte, kā pagatavot ļoti garšīgas kanēļmaizītes. Lai labi garšo!

Kanēļmaizītes ar glazūru

20 maizītes

Sastāvdaļas

Mīklai:

  • 25 grami rauga
  • 250 ml piena
  • 700 grami kviešu milti
  • 1 tējkarote svaigi malta kardamona
  • 50 grami cukura
  • 75 grami sviesta (kausēta)

 

Pildījumam:

  • 100 grami sviesta (kausēta)
  • 100 grami cukura
  • 3 tējkarotes kanēļa
  • 1 tējkarote vaniļas cukura

 

Glazūrai:

  • 1 ola
  • olu var aizstāst ar 1 tējkaroti sīrupa, atšķaidītu nelielā ūdens daudzumā
  • pūdercukurs

 

Virtuves piederumi un cepeškrāsns temperatūra

  • cepeškrāsns: 225 grādu temperatūra
  • divi cepšanas trauki
  • 20 papīra cepšanas formiņas

 

Pagatavošana

Pirms gatavošanas:

Karsējot izkausē sviestu, līdz tas ir zeltaini brūnā krāsā un smaržo pēc riekstiem. Sviestu ielej bļodā un ievieto ledusskapī uz 30 minūtem, lai tas atdziest un atkal sacietē.

Mīkla, pildījums un glazūra:

Bļodā sasmalcina raugu. Uzsilda pienu līdz 35 grādu temperatūrai, pievieno raugam un samaisa. Pievieno miltus, kardamonu, cukuru un izkausētu sviestu un veido mīklu. Gatavu mīklu atpūtina istabas temperatūrā vienu stundu.

Tikmēr sagatavo pildījumu, sajaucot kopā kausētu sviestu, cukuru, kanēli un vaniļas cukuru.

Izrullē mīklu un izklāj pildījumu. Kad pildījums izklāts, no vienas puses sāk rullēt. Sagriež 20 ripiņas,  novieto uz papīra cepšanas formiņām un atstāj uz 30 minūtēm. Tikmēr uzsila cepeškrāsni līdz 225 grādu temperatūrai.

Pārsmērē ar sakultu olu (vai sīrupu, sajauktu ar ūdeni) un pārkaisa ar pūdercukuru. Kad cepeškrāsns uzkarsusi līdz vajadzīgajai temperatūrai, liek cepties uz 9 minūtēm.

Labu apetīti!