Stena Line 1963. gadā

Gandrīz ikviens, kurš ir piedzīvojis 1963. gadu, to labi atceras. Gads sākās ar īpaši aukstu ziemu – jūras pie Zviedrijas bija klātas ar ledu, kas prāmju uzņēmumiem radīja nopietnas problēmas. Vēlāk šajā gadā tika atklāts, ka pulkvedis un pilots Stigs Vennerstrēms ir Padomju Savienības aģents Zviedrijā. Novembrī Dalasā tika nošauts ASV prezidents Džons Kenedijs, kas satricināja visu pasauli. 1963. gads bija ļoti dramatisks.

Uzņēmums, kas vēlāk kļūs par Stena Line, joprojām tiek dēvēts par Skagenlinjen. Prāmis ÖSTERSÖEN ziemas maršrutos kursē līdz februārim, bet tad ledus dēļ reisi ir jāpārtrauc. Skagenlinjen jau aktīvi plāno nākamo sezonu. Tiek rūpīgi izpētīts lietoto prāmju tirgus, jo īpaši Rietumvācijā, lai sezonas atklāšanai varētu iegādāties piemērotus kuģus.

Uzņēmums, kas vēlāk kļūs par Stena Line, joprojām tiek dēvēts par Skagenlinjen. Prāmis ÖSTERSÖEN ziemas maršrutos kursē līdz februārim, bet tad ledus dēļ reisi ir jāpārtrauc. Skagenlinjen jau aktīvi plāno nākamo sezonu. Tiek rūpīgi izpētīts lietoto prāmju tirgus, jo īpaši Rietumvācijā, lai sezonas atklāšanai varētu iegādāties piemērotus kuģus.

Janvārī tiek nopirkts arī Gotlandē 1924. gadā būvēts tvaika kuģis VISBY – tas spēj kuģot pa ledu un tā interjers ir ļoti moderns. VISBY pagaidām atrodas kuģu būvētavā Hammarbyverken Stokholmā, no kurienes prāmi atvedīs nākamajā pavasarī.

Ekensbergas kuģu būvētava, kas atrodas pie Mēlarenas ezera Stokholmā, pārdošanā nodod tvaika kuģi BRYNHILD, kas līdz tam ir bijis izmantots vairākos neveiksmīgos transporta nozares projektos. Stens A. Olsons paraksta nomas līgumu tikai tādēļ, ka kuģu būvētavas piedāvātā cena ir pārāk augsta. Plānots, ka BRYNHILD dosies reisos, sākot no marta vidus. Taču notiek neparedzēta aizkavēšanās, jo ieilgst nepieciešamie prāmja rekonstrukcijas darbi. Kad BRYNHILD beidzot ir gatavs, tas atiet no Stokholmas ar nosaukumu SKAGEN I. Tam līdzi dodas arī VISBY, kas savukārt ir pārsaukts par SKAGEN II. Jaunie prāmji labā stāvoklī ierodas Gēteborgā.

 

Skagenlinjen turpina darbu

 

Pirmais prāmis, kas dodas maršrutā Gēteborga-Skāgena, ir SEUTE DEERN no Rietumvācijas ar 400 pasažieru ietilpību. Šis prāmis 1963. gada martā atklāj sezonas maršrutus no Stenpiren piestātnes Gēteborgā. Skagenlinjen prāmi reklamē ar nosaukumu Skagenexpressen. Pēc pāris mēnešiem to aizstāj ar citu Rietumvācijas kuģi – HEIN GODENWIND, ko dēvē arī par Skagenpilen. Šie vācu prāmji, kas vasarā dodas reisos no Hamburgas vai Kukshāfenes uz Helgolandi, ir moderni un ļoti piemēroti kuģošanai pa jūru. Arī zviedru pasažieri tos augstu novērtē.

Valpurģu naktī SKAGEN I dodas savā pirmajā reisā pāri Kategatam, un to izmanto vasaras maršrutos, jo vācu kuģi nav pieejami nomai. Sākumā grafiks ir vienkāršs. Atiešanas laikus paziņo kioskos Stenpiren piestātnē un reizēm – preses izdevumos.

SKAGEN I nomas līgums beidzas 30. augustā, un pēc tam tvaika kuģis atkal nonāk pie tā īpašniekiem. Prāmis tiek noenkurots Gēteborgā, Ringēna rajonā. Skagenlinjen to aizstāj ar SKAGEN II, kas dodas reisos vēl četras nedēļas, līdz arī to uz ziemu noenkuro krastā. Pēc tam prāmji SEUTE DEERN un HEIN GODENWIND apkalpo ārpusezonas reisus no Gēteborgas.

Reizēm Rietumvācijas kuģiem Skāgenas ostā rodas problēmas spēcīgo austrumu vēju dēļ. Šādos gadījumos apkalpe nolemj mainīt kursu un doties uz Frederikshavnu. Rudenī Skagenlinjen saprot, ka šajā ostā var piestāt arī ar ievērojami lielāku kuģi.

Rietumvācijā tiek panākta jauna vienošanās, un Gēteborgā ierodas pilnīgi jauns un arī ievērojami lielāks nomāts kuģis HELGOLAND, kas dosies reisos maršrutā Gēteborga-Frederikshavna. “Laipni lūdzam Frederikshavnā,” vēsta avīzes Frederikshavns Avis pirmā lapa, kurā ir ievietota fotogrāfija ar jauno kuģi Isvērkas ostā. HELGOLAND, kura ietilpība ir 886 pasažieri, tiek nosaukts par Frederikshavnspilen. Arī Stens A. Olsons dodas atklāšanas reisā un paskaidro, ka tagad viņi ir ieradušies Frederikshavnā “uz palikšanu”. Biļete abos virzienos tagad maksā tikai 5 kronas.

Taču Skagenlinjen rīcībā nonāks vēl lielāks kuģis. Aptuveni pēc mēneša kuģniecības uzņēmuma Hafendampfschiffahrt-Actien-Gesellschaft (HADAG) labākais kuģis WAPPEN VON HAMBURG piestāj Masthugetas piestātnes enkurvietā Nr. 31. Jau nākamajā dienā plkst. 10.00 tas ar nosaukumu Frederikshavnsexpressen dodas pirmajā reisā uz Frederikshavnu. Gēteborgā prāmis atgriežas ap plkst. 19.00.

Šo abu milzīgo kuģu veidolā Vācijas pēckara “ekonomikas brīnums” ierodas gēteborgiešu pieticīgajā dzīvē. Lielie vācu kuģi piedāvā pasažieriem lieliskas iespējas. Arī mazākie Skagenlinjen prāmji dodas arvien vairāk reisos uz Frederikshavnu, kas strauji kļūst par galveno uzņēmuma galamērķi. Piemēram, 1963. gada 18. novembrī Frederikshavnā vienlaikus atrodas četri Skagenlinjen prāmji. Uz šo pilsētu iepirkties vienlaikus var atvest līdz 4500 cilvēku. Dānijas veikalu īpašniekiem šis ir ļoti veiksmīgs laiks.

Maršruti no Gēteborgas uz Skāgenu un Frederikshavnu 1963. gadā kļūst ļoti ienesīgi. Turklāt Skagenlinjen paveicas vēl vairāk, jo Zviedrijas veikalu tīkla Systembolaget darbinieki uzsāk ilgstošu streiku. Tikmēr Skagenlinjen prāmji nodrošina gēteborgiešiem iespēju iegādāties alkoholu.

 

 

Vairāki jauni maršruti

 

Maršruts Līsešila-Skāgena tiek atvērts 1963. gada jūnijā un  tajā kursē nomāts pasažieru kuģis no Austrumvācijas – SEEBAD WARNEMÜNDE. Grafiks ir šāds: visiem labi zināmais rīta atiešanas laiks no Zviedrijas ostas un atgriešanās vakarā – pēc četru stundu ilgas iepirkšanās Skāgenā. Biļete abos virzienos maksā 15 zviedru kronas, kas pašlaik atbilst aptuveni 280 kronām. Pasažieri biļetes cenu principā atgūst, veicot lētos iepirkumus uz prāmja. Maršruts uzreiz kļūst populārs, un biļetes ir izpārdotas gandrīz katrā reisā.

SKAGEN II rekonstrukcija ir ieilgusi, un tikai jūlijā tas sāk kursēt Līsešilas maršrutā. Tas nozīmē, ka šim maršrutam ir piešķirts prāmis, kas ir ļoti piemērots arī vakara reisiem. Grafiks tiek papildināts ar vakara/nakts reisiem piektdienās un sestdienās. Tomēr vecais tvaika kuģis ne vienmēr spēj iekļauties grafikā. Augusta vidū vakara/nakts reisi tiek atcelti.

Kad ir pieejams prāmis SEEBAD WARNEMÛNDE, tiek atklāts vēl viens maršruts – Udevalla-Skāgena. Udevallā prāmis piestāj tvaikoņu piestātnē, kas atrodas tieši pie autobusa pieturas pašā Beveonas centrā. Maršruta plānojums ir līdzīgs Līsešilas maršrutam – paredzot ievērojami ilgāku kuģošanu pa jūru.

Udevallas maršruta potenciālie pasažieri ir Trestadas rajona iedzīvotāji – ņemot vērā tā laika ceļu stāvokli, viņiem braucienā uz Līsešilu vai Gēteborgu paietu ilgs laiks. Autobusu reisi tiek organizēti gan no Trolhetanas, gan no Venersborgas. No 22. augusta maršruts ir pagarināts līdz šīm vietām un pēc pāris dienām – arī līdz Mārstrandei.

Vasarā uzņēmums atklāj maršrutu ar uz Halmstadi. Maršruts Halmstade-Helsingēra bija atvērts tikai divus mēnešus. Arī tas tiek organizēts pēc tā paša plāna, kas jau izrādījās veiksmīgs Gēteborgā. Šajā maršrutā nomātais Austrumvācijas kuģis SEEBAD HEERINGSDORF atiet no rīta, dažas stundas piestāj Helsingērā, lai pasažieri var iepirkties, un vakarā atgriežas Halmstadē.

Halmstadē izcēlās konflikti ar Bonnier korporācijai piederošo uzņēmumu Lion Ferry, kas ar automobiļu prāmi apkalpoja maršrutu Halmstade-Orhūsa. Skagenlinjen bija piešķirta ērta piestātne, kas atradās pilsētas centrā, dienvidos no pils tilta, un Lion Ferry aktīvi cīnījās par šo vietu. Skagenlinjen plašā reklāmas kampaņa arī raisīja diskusijas vietējos preses izdevumos.

Reisi no Udevalas, Līsešilas un Halmstades tiek apkalpoti tikai vasarā un pēc sezonas tiek atcelti. Nākamajā gadā reisi uz Līsešilu tiks atsākti, taču ne uz abām pārējām pilsētām.

 

Pirmais prāmju maršruts

 

1963. gada pavasarī Stens A. Olsons plāno pārbūvēt savu privāto kravas kuģi STEFAN par pasažieru kuģi. Avīzēs tiek izziņots, ka pārbūvi veiks Selvesborgas kuģu būvētavā; prāmis kursēs maršrutā Līsešila-Skāgena; un tā nosaukums būs SKAGEN III. Tomēr šie plāni tiek atlikti, jo Skagenlinjen parādās iespēja iegādāties lietotu automobiļu prāmi.

Avīze Skagens Avis 1963. gada beigās raksta, ka Skagenlinjen gūst tik lielus panākumus, ka iegādāsies 1935. gadā būvēto prāmi ISEFJORD, kas kursē maršrutā Greno-Hundesteda. Sākot ar 15. jūniju, to ir plānots norīkot maršrutā Gēteborga-Skāgena. Taču nesen nopirktais ISEFJORD ar 350 pasažieru un 60 automobiļu ietilpību tā arī neierodas Gēteborgā. Klīst baumas, ka Stens A. Olsons prāmi uzskata par pārāk vecu un neglītu, lai to varētu izmantot, tādēļ prāmis tiek aizvests uz Ķīli, lai veiktu rekonstrukciju. Atšķirībā no Skagenlinjen prāmjiem ISEFJORD korpuss tiek nokrāsots zilā krāsā, bet uz skursteņa ir redzami burti KL, nevis S.

Tiek prognozēts, ka maršruts Nakskova-Ķīle spēs konkurēt ar tikko atvērto maršrutu Fågelflyktlinjen (Rēdbija-Putgardena). Ceļojuma ilgums ir 4,5 stundas ilgs, taču ISEFJORD priekšrocība ir zemākas izmaksas un tas, ka abi galamērķi ir ļoti apdzīvoti. Biļešu cenas ir zemākas nekā konkurējošajā maršrutā.

Maršruts Nakskova-Ķīle tiek atklāts 1. septembrī un ir atvērts visu gadu. Prāmi pārvalda nesen nodibināts meitasuzņēmums A/S Kiel-Naksovlinjen, un tas kuģo ar Dānijas karogu. Tikmēr Skagenlinjen un tā vadība Gēteborgā turpina plānot, kā Ķīles maršrutu varētu attīstīt nākotnē.

 

 

Sākums daudzsološai nākotnei

Ideja par šādu uzņēmējdarbības modeli 60. gadu sākumā ir praktiski nedzirdēta. Raugoties no šodienas viedokļa, Skagenlinjen filosofiju varētu raksturot šādi: nodrošināt pasažieru pārvadājumus, izpārdodot biļetes un maksimizējot ienākumos no prāmja restorāniem, bāriem un kioskiem. Ar šādu biznesa plānu ienākumi no biļešu pārdošanas ir nelieli. Skagenlinjen labprātīgi izsniedz brīvbiļetes, jo iespēja, ka tieši no pirkumiem uz prāmja tiks gūta peļņa, ir daudz augstāka.

Papildus parastajiem tirgošanās veidiem uz prāmja bija pieejami arī neticami populārie un ienesīgie spēļu automāti. Katrā reisā uzņēmums guva ļoti lielu peļņu. Pēc katra reisa skaidrā nauda tika salikta somās un transportēta uz banku.

Skagenlinjen 1963. gada martā iegūst savu skursteņu zīmolu, ko rada tehnoloģiskās daļas vadītājs Helge Olofsons un Knud E. Hansen AS  kuģu arhitekts Tāge Vandborgs. Uz dūmeņa liels un balts S burts atrodas uz sarkanas līnijas, un to ierāmē divas plānas baltas līnijas uz melna fona. S apakšdaļa pāriet stilizētā kuģa simbolā. Šis simbols kļūs par klasiku un būs atpazīstams visā pasaulē.

Šādā veidā Skagenlinjen iegūst vienotu un skaidru tēlu. Tas palīdz reklamēt jaunos reisus, radot jauneklīgu, populāru un svinīgu tēlu. Šis ir nākotnes Stena Line sākums.

Anderss Bergeneks un Rikards Sālstēns