Stena Line – mūsu sirdīs

Esam pamanījuši, ka mūsu klientus interesē Stena Line prāmji un uzņēmuma vēsture, tāpēc uzaicinājām grāmatas “Stena Line – stāsts par prāmju uzņēmumu” autorus Andersu Bergeneku un Rikardu Sālstēnu šajā blogā uzrakstīt par uzņēmuma vēsturi. Tas ir tikai pirmais raksts par Stena Line un mūsu prāmjiem. Lai interesanta lasīšana!

Stena Line ir slavens zīmols. Tāpat kā H&M un IKEA, tas ir Zviedrijas uzņēmums, kas tika nodibināts pēc Otrā pasaules kara un šobrīd ir kļuvis par starptautisku līderi savā nozarē. Katru gadu Stena Line prāmji pārvadā 11 milj. pasažieru, 2,2 milj. vieglo automobiļu un 2 milj. kravas automobiļu. Ja visus Stena Line prāmjos pārvadātos transportlīdzekļus sarindotu citu aiz cita, tie noklātu attālumu no Gēteborgas līdz Austrālijai un atpakaļ!

Daudzi domā, ka uzņēmuma dibinātājs Stens Alans Olsons bija parasts gēteborgietis, kurš visu sāka no nulles. Nekas nevar būt tālāk no patiesības. Līdz Stena Line nodibināšanai 1962. gadā Stens Alans Olsons 20 gadus bija nostrādājis metāllūžņu pārstrādes nozarē un vadījis veiksmīgu uzņēmumu Stena Metall. Iespējams, ar to būtu pieticis, lai viņa vārds ierindotos ietekmīgāko gēteborgiešu sarakstā. Olsonam pārvadājumu pakalpojumu joma nebija pilnīgi jauna. Aptuveni 15  gadus viņš vadīja arī mazu kravu pārvadājumu uzņēmumu, kurš pārvadājumu pakalpojumus nodrošināja ar dažiem preču kuģiem.

Stena Line sākotnējais nosaukums bija Skagenlinjen, jo tā pirmais pasažieru prāmju maršruts bija Gēteborga-Skāgena. Kad 1965. gadā uzņēmums sāka izmantot pirmos prāmjus, kas ir piemēroti arī automobiļu pārvadāšanai, tie tika reklamēti ar nosaukumu Stenalinjen. Pēc dažiem gadiem uzņēmumu pārsauca starptautiski saprotamā vārdā – par Stena Line.

Sākotnējā uzņēmējdarbības ideja bija vienkārša: pilnībā noslogot Skagenlinjen prāmjus, cenšoties pārdot arvien vairāk biļešu. Taču Olsons bija viens no pirmajiem, kurš saprata – biļešu pārdošana nav lielākais ienākumu avots. Pasažieri bija gatavi tērēt daudz vairāk naudas pirkumiem uz prāmja nekā par biļetēm. Tas nozīmēja, ka brīvbiļešu izsniegšana būtu gudrs gājiens.  Gēteborgieši nespēja pretoties kārdinājumam doties ceļojumā par brīvu. Nokļūstot uz prāmja, viņi ēda liellopa fileju ar Bearnas  mērci, dzēra alu un vodku, kā arī izmantoja iespēju iegādāties ar nodokļiem neapliekamus alkohola un tabakas izstrādājumus. Sākotnēji uz prāmjiem tika pārdota arī pārtika, un daudzi pasažieri iegādājās daudz vērtīgu preču.

Šādā veidā Stena Line priekštecis Skagenlinjen pelnīja naudu. Stens Alans Olsons bija īsts uzņēmējs un visus līdzekļus ieguldīja jaunākos un lielākos kuģos, atverot arvien jaunus maršrutus. Strādājot metāllūžņu pārstrādes nozarē, Olsons bija iemācījies, ka liels apjoms rada lielu peļņu.

Konservatīvie Gēteborgas kuģniecības uzņēmumi Stenu Alanu Olsonu un viņa pasažierus neuztvēra nopietni. Stena Line mērķēja uz masām, un to piedāvātie braucieni neskaitījās prestiži. Cilvēki iegādājās biļetes reisiem, kas netika uzskatīti par “patīkamiem” vai “īstiem” atpūtas vai darba braucieniem. Prāmji bieži tika mainīti. Citi nozares pārstāvji to neuzskatīja par nopietnu pārvadājumu uzņēmumu.

1965. gadā pasažieru kuģi tika aizstāti ar moderniem automobiļu prāmjiem. Gēteborgā Stena Danica kļuva par pirmo šāda veida prāmi. Tas izbrauca nevis no Skāgenas, bet gan no daudz lielākās un biežāk izmantotās Frederikshavnas ostas. Pirms tam Gēteborgā Olsonu neuztvēra nopietni, taču tagad viss bija mainījies.  Stena Line kļuva par pasažieru iecienītu uzņēmumu. Pēkšņi pilnībā mainījās pasažieru pārvadājumu nozare.

1967. gadā tika atklāts maršruts Gēteborga-Ķīle, kas vēl vairāk uzlaboja Stena Line reputāciju. Ziemeļvācija tika uzskatīta par salīdzinošu tālu vietu ar aizraujošiem galamērķiem. Jaunais prāmis Stena Germanica, kas kursēja uz Vāciju, patiešām bija iespaidīgs.

Cīņa ar konkurentu uzņēmumu Sessanlinjen turpinājās līdz 1981. gadam, kad Stena Line nopirka Sessanlinjen, tā izveidojot monopolu braucieniem pa Kategatu maršrutā Zviedrija-Dānija. Interesanti, ka tādējādi mainījās Stena Line uzņēmuma pamatideja – tas kļuva par pārvadājumu uzņēmumu, kas piedāvā plašus un kvalitatīvus pakalpojumus. 60. gados izveidotais uzņēmums sāka attīstīties. Pēc dažiem gadiem Dans Stens Olsons aizstāja savu tēvu, kļūstot par uzņēmuma vadītāju. Tā kā viņš uzņēmumā bija strādājis jau gandrīz 20 gadus, šī nozare viņam nebija nekas jauns

 

.

Stena Line no Gēteborgas uzņēmuma kļuva par lielu starptautisku uzņēmumu. Skandināvijas tirgus jau bija apgūts, tāpēc 1989. un 1990. gadā Stena Line iegādājās Kanādas Britu Kolumbijas tvaika kuģu uzņēmumu, Nīderlandes uzņēmumu Stoomvaart Maatschappij Zealand un Lielbritānijas uzņēmumu Sealink British Ferries. Nebūtu pārspīlēti apgalvot, ka tādējādi Stena Line kļuva par pasaulē vadošo prāmju satiksmes uzņēmumu.

Sākotnēji bija diezgan grūti nodrošināt Stena Line starptautisko darbību. Nopirktie uzņēmumi nestrādāja pārāk efektīvi, un pagāja vairāki gadi, līdz Stena Line izdevās tajos ieviest savus augstos standartus.  Stena Line bija arī spiesti pārdot vai racionalizēt daļu no maršrutu tīkla, saglabājot divus maršrutus no Nīderlandes uz Angliju, kā arī uzsākot reisus starp Angliju, Skotiju un Īriju un Ziemeļīriju. 1995. gadā Stena Line piedāvāja reisus arī starp Karlskrūnu un Gdiņu, tā ieņemot stingru pozīciju Austrumeiropas augošajā tirgū.

Viena no lielākajām prāmju satiksmes nozares problēmām 90. gados bija plānotā beznodokļu tirdzniecības atcelšana. Stena Line iestājās par šā jautājuma atlikšanu, jo šie ieņēmumi uzņēmumam bija ļoti svarīgi.  Tikmēr tika veikti sagatavošanās darbi, mēģinot prāmjus pielāgot tā, lai tiem būtu relatīvi lielāka kravas ietilpība un mazāk sēdvietu. Stena Line galvenos ieņēmumus plānoja gūt no kravas automobiļu pārvadāšanas. Uzņēmums ieguldīja daudz līdzekļu ātrgaitas prāmjos ar vēl neredzētu pasažieru un kravas ietilpību. Kad 1999. gadā tika atcelta beznodokļu tirdzniecība uz prāmjiem, Stena Line, iespējams, bija šim notikumam visgatavākais uzņēmums.

Pasažieriem patika ceļot ar ātrgaitas prāmjiem, taču ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmums nevarēja biļetes pārdot par tādu cenu, kas tos padarītu ienesīgus. 2000. gadu sākumā Stena Line pievērsās jauniem uzņēmējdarbības modeļiem. Šī pāreja nebija viegla, tomēr noritēja veiksmīgi.

Mūsdienās lielākā daļa Stena Line prāmju pasažieru ir kravas automobiļu vadītāji. Pirms 25 gadiem tie bija kruīza braucienu pasažieri, savukārt pirms 50 gadiem – pasažieri, kuru mērķis ir iepirkšanās.  Šobrīd Stena Line darbības veids atšķiras no tā pirmsākumiem, – tas galvenokārt ir kravas pārvadājumu uzņēmums. Taču arī pasažieriem tiek nodrošināts patīkams ceļojums, īpašu uzsvaru liekot uz labu ēdienu un dzērieniem. Veikals Border Shop tagad atrodas uz prāmjiem, piedāvājot pasažieriem lieliskas iepirkšanās iespējas.

Šobrīd Stena Line lielākais izaicinājums ir pāriet uz videi nekaitīgāku darbību. Kā jau uzņēmums to jau daudzkārt ir darījis, arī šoreiz Stena Line izvēlas iet savu ceļu. Stena Germanica prāmī fosilie kurināmie ir aizstāti ar metanolu. Jau vairākas desmitgades metanols ir pieejams kā dabisks naftas un benzīna aizstājējs, taču tas netiek plaši izmantots – neviens par to nav aktīvi iestājies. Varbūt Stena Line aizsāks jaunu tendenci?

Stena Line pašlaik nodrošina plašus pārvadājumu pakalpojumus, izmantojot tankkuģus, piekrastes, beramkravu un ro-ro kuģus. Stena Line piedāvā arī dažus citus prāmju pakalpojumus. Tradicionālie maršruti uz Gēteborgu, ar kuriem reiz viss sākās, vairs nav paši galvenie. Taču Stena Line galvenais birojs joprojām atrodas Gēteborgā, un šis uzņēmums ir viens no labākajiem Zviedrijas uzņēmējdarbības piemēriem pēc Otrā pasaules kara. Stena Line joprojām pieder Olsonu ģimenei. Šis zīmols ir zināms visā pasaulē – gluži tāpat kā IKEA un H&M. Tas ir īsts Gēteborgas veiksmes stāsts.

/ Anderss Bergeneks un Rikards Sālstēns.

Vēlamies izmantot iespēju un pateikties Andersam un Rikardam par šo interesanto bloga ierakstu. Viņu grāmatu “Stena Line – stāsts par prāmju uzņēmumu” var iegādāties šeit.

Rikards http://klubbmaritimgbg.se/Blogg_1.htm ir arī Gēteborgas jūrniecības kluba priekšsēdētājs http://klubbmaritimgbg.se/. Kluba biedri zina visu būtisko informāciju par šo nozari un ir izveidojuši lielisku tematisko arhīvu. Seko mūsu blogam un sociālo tīklu kontiem, lai nepalaistu garām nākamo Andersa un Rikarda ierakstu.

Ko vēl tu vēlētos uzzināt par mūsu vēsturi un kuģiem?