Stena Germanica pirmais prāmis, kas darbojas ar Metanolu

Stena Germanica – pasaulē pirmais prāmis, kas darbojas ar metanolu

Zviedrija | Nav komentāru

 

Kamēr mēs rakstām šo, “Stena Germanica” ir tikko ieradies “Remontowa” kuģu būvētavā Gdaņskā, kur prāmis tiks pārbūvēts, lai tas būtu darbināms ar videi daudz draudzīgāku degvielu – metanolu. Tas patiesībā ir pirmais prāmis pasaulē, savā izmēru grupā, kurš tiks darbināts ar metanolu. Mēs lūdzam kuģniecības entuziastam un blogerim Henrikam Forsmanam (Henrik Forsman) sagatavot pārskatu pirms rekonstruēšanas, rekonstruēšanas laikā un pēc tās. Tālāk varat izlasīt viņa teikto par “Germanica” un tā vēsturi.

 

“Stena Germanica” ir viens no diviem prāmjiem, kas kuģo no Gēteborgas uz Ķīli. 2015. gada pirmajā ceturksnī tas kļūs par pirmo “Stena Line” flotes prāmi, ko pārveidos videi draudzīgu  – darbināmu ar metanolu. Prāmis tikko ieradies “Remontowa”, Polijas lielākajā kuģu būvētavā un remontdarbnīcā, kur tas uzkavēsies divus mēnešus, kamēr tiks veikta samērā plaša rekonstruēšana.

Mēs, šajā laikā, sekosim līdzi “Stena Germanica” rekonstruēšanas attīstībai kuģu būvētavā Polijā, lai sniegtu jums informāciju par jaunumiem. Šajā, pirmajā, daļā vairāk uzzināsiet par prāmi un tā vēsturi.

“Stena Germanica” tika uzbūvēts Spānijas pilsētā Puerto Real, kuģu būvētavā “Astilleros Espanoles” (AESA). 2001. gada martā tas devās “Stena Line” maršrutā  Roterdama (Hoek van Holland)-Hārvika. Šis prāmis bija pēdējais no četriem brāļiem, tā dēvētajā, “Stena Seapacer” sērijā un, tas ieguva nosaukumu “Stena Hollandica”. Ar identisko dvīņu brāli “Stena Britannica” prāmis bija daļa no jaunās koncentrēšanās uz kuģiem ar iespēju pasažieriem uz tā uzbraukt un nobraukt ar automašīnām (angļu valodā saukts par “RoPax” tipa kuģi) maršrutā no Holandes uz Angliju.

Tiem, kuri vēlas uzzināt, ko nozīmē “RoPax”, būtībā tas ir “RoRo” kuģis (tas ir, “Roll on, Roll off”, no angļu valodas “uzbraukt, nobraukt”), kurā uzsvars liekams uz lielu kravas kapacitāti kuģiem un mazliet mazāku sēdvietu kapacitāti, nekā tas bijis pirms tam. Tā bija dabiska attīstība no milzīgajiem 80. gadu prāmjiem uz kuģiem, kas pielāgoti paaugstinātajam pieprasījumam pēc transporta.

Satiksme ievērojami pieauga, un jau 2003. gadā, kad, lai palielinātu kapacitāti, īpaši transportēšanai rietumu virzienā, t. i., uz Angliju, tā brālis “Stena Britannica” tika aizstāts ar lielāku prāmi, kuram deva tādu pašu nosaukumu.Gandrīz tieši četrus gadus vēlāk, 2007. gada pavasarī, abus prāmjus uz laiku izņēma no aprites, lai tos paplašinātu ar jauniem centrālajiem nodalījumiem.

Prāmim “Stena Hollandica”, kas bija mazākais no diviem prāmjiem, tas nozīmēja ļoti lielu kapacitātes palielinājumu, no 2900 uz 4000 klāja metriem. Tika palielināta pasažieru uzņemšanas  ietilpība no 400 līdz 900.Tajā pašā laikā pēc Gēteborgas “Figura Architects” izstrādātā dizaina tika pilnībā atjaunotas visas pasažieru kajītes un sabiedriskās telpas. Vidējā daļa bija vairāk kā 50 pēdu (15,24 m) gara, to būvēja Vācijas kuģu būvētavā “Schichau Seebeckswerft” (SSW) Brēmerhāvenā, Vācijā. Paplašināšanas darbi tika veikti citā lielā Vācijas kuģu būvētavā,  – “Lloyd Werft”, kas arī atrodas Brēmerhāvenā.

StenaGermanicaFromTheStern_bloggsize

Tiem, kuri ir nedaudz vairāk ieinteresēti tehniskajā aspektā, “Stena Hollandica” ieguva papildus dzinēju un jaunu, tā dēvēto, “Becker” stūri, tā tika palielināta manevrētspēja. Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc elektroapgādes, tika uzstādītas divas papildu iekārtas ar ģeneratoriem. Pēc atjaunošanas šie divi kuģi Hoek-Hārvika maršrutā daudz vienmērīgāk iekļāvās kapacitātes nosacījumos. Ar garumu 240, šie divi prāmji bija vieni no lielākajiem šāda veida prāmjiem pasaulē.

Bija sagaidāms, ka transportēšanas vajadzības Hoek-Hārvika maršrutā vēl vairāk palielināsies un, lai apmierinātu topošo pieprasījumu, “Stena Line” 2010. gadā pasūtīja divus jaunus prāmjus, kas patiesībā bija daudz lielāki. Tagad “Stena Hollandica” un “Stena Britannica”  varēja pielāgot pašreizējām Gēteborga-Ķīle maršruta vajadzībām. Tajā pašā laikā “Stena Line” pārtrauca kravām atvēlēto maršrutu Gēteborga-Trāveminde. Tā kā divi lieli prāmji varēja aizstāt četrus mazākos, tas bija pozitīvs rādītājs ilgtermiņa apkārtējās vides aizsardzībā.

  1. 2010. gada pavasarī “Stena Hollandica” pavadīja trīs mēnešus “Remontowa” kuģu būvētavā Gdaņskā, lai tai atkal tiktu veikta apjomīga rekonstrukcija. Šoreiz, galvenokārt, tikai pievienotas jaunas kajītes, un kopējā ietilpība paaugstinājās no kādreizējiem 900 uz šodienas 1300 pasažieriem. Prāmi papildināja ar nelielu skaitu patiešām greznu kajīšu, lai būtu iespēja piedāvāt ceļotājiem kajītes ar džakuzi un privātām verandām.
  2. 2010. gada augusta beigās mūsu tematiskie kuģi pievienojās Gēteborga-Ķīle maršrutam ar nosaukumu “Stena Germanica III”.Patiesībā pašreizējais “Stena Germanica” ir trešais prāmis, ar šādu nosaukumu. To divi priekšgājēji tika uzbūvēti 1967. un 1987. gadā, bet tas jau ir cits stāsts! Iemesls, kāpēc tā nosaukuma beigās ir romiešu cipari, ir tāds, ka iepriekšējie “Stena Germanica” joprojām bija Zviedrijas kuģu reģistrā un, saskaņā ar likumu, kuru pieņēma 70. gados, tajā laikā ar vienu nosaukumu nevarēja būt reģistrēts vairāk kā viens prāmis – tagad jūs to zināt!

“Stena Germanica III” zaudēja savus romiešu ciparus 2010. gada septembrī, un kopš tā laika turpina savu ceļu maršrutā Gēteborga-Ķīle, periodiski apmeklējot kuģubūvētavas. Katru vakaru mēs varam redzēt kā prāmis veic iespaidīgu manevru “Majnabbe” terminālī Gēteborgā, kur tas apgriežas, lai dotos tālāk uz Vāciju.

Mašīntelpā kuģa dzinējspēkam tiek izmantoti četri astoņu cilindru “Wärtsilä-Sulzer” motori, tā dēvētās “slīpmašīnas”. Tie ir ļoti labi pārbaudīti un uzticami modeļi, kas ir pieslēgti pāros pie divām dzenskrūves vārpstām ar reduktoriem. Tās tiks pielietotas metanola operācijā lielā remonta laikā un tāpēc prāmjus uz laiku izņems no aprites, bet mēs, kā iepriekš minējām, sekosim tam līdzi un ziņosim jums, kā ar to veicas! / Henriks.

Mēs ceram, ka “Stena Germanica” pāreja uz metanolu, jums ir tikpat aizraujoša kā mums. Nepalaidiet garām iespēju, sekot līdzi tā attīstībai šeit, emuārā, un nevilcinieties uzdot jautājumus Henrikam zemāk komentāru formā.

Leave a Reply

Your email address will not be published

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.