Stena Line – jaunatklājums velo entuziastiem!

Ja vēlies doties piedzīvojumiem pilnā braucienā ar savu divriteni, tad Stena Line prāmis Tevi aizvedīs tieši tur, kur sāksies Tavs dzīves aizraujošākais ceļš. Savā pieredzē dalās kāds aizrautīgs velosipēdists.

 

Stāsts par atvaļinājumu un riteni!

 

 

Klāt ilgi gaidītā vasara un tas nozīmē, ka ar katru dienu pilsētas ielās parādās arvien vairāk velobraucēju. Lai gan līdz aktīvākai velo sezonai vēl ir mazliet laika, daži velosipēdu aktīvisti jau sākuši plānot savu atvaļinājumu – citi jau pasūtījuši biļetes, bet vēl citi nolēmuši šogad palikt mājās, jo ceļot ar riteni tomēr ir nedaudz sarežģīti un nebūt ne lēti.

Ar savu stāstu un pieredzi es vēlētos iedrošināt velobraucējus pamēģināt doties ceļā citādāk, darīt to pašiem, darīt ko jaunu. Vienmēr priecājos par tiem cilvēkiem, kuri bez minstināšanās var atbildēt uz jautājumu: „Kad Tu pēdējo reizi kaut ko darīji pirmo reizi?” Un atbilde, tās atmiņas un emocijas, vienmēr liek sirdij iepukstēties mazliet straujāk. Daloties savā personiskajā pieredzē un informējot par iespējām, vēlos aktivizēt gan „pasīvos” velobraucējus, gan velotūristus ar pieredzi, kuri lūkojas pēc plašākiem apvāršņiem, gan daudzus citus, kuriem jau ir velosipēds un arī tos, kuri tikai plāno to iegādāties.

Savu pirmo riteni (neskaitot bērnības padomju ražojumu „Škoļņik” un „Orļonok”) iegādājos kā dāvanu 40 gadu jubilejā. Pavisam bez jebkādas iepriekšējās pieredzes, jau tad zināju, ka darīšu ar to ko vairāk, nevis izmantošu tikai pilsētas veloceliņu izbraukāšanai. Noteikti piekritīsiet, ka pēdējos gados, tā dēvētajā tautas klasē, riteņbraukšanas iespējas ir ievērojami augušas. Katra sevis cienoša pašvaldība veido speciālus veloceliņus, tiek atzīmētas kartes, veidoti maršruti (www.velokarte.lv, www.divritenis.lv), kā arī, tiek organizētas velodienas. Latvijas riteņbraucēju vienības brauciens Siguldā (www.velo.lv), lielākais nekomerciālais velofestivāls Latvijā „Velodiena Kuldīgā”(www.velokuldiga.lv), vien ir ko vērti! Taču, parasti veloceliņi beidzas līdz ar pilsētas robežām, vismaz pagaidām. Tālākais ceļš jādala ar mašīnām un kravas automobiļiem. Skatoties ziņas un dzirdot statistiku par notriektajiem velobraucējiem, lielākajai daļai no mums doma par garāku velobraucienu vairs nešķiet tik vilinoša. Personīgi mani tas nebiedētu, jo zinu, ka paklausot pieredzējušus pasaules apceļotājus un lietojot atstarojošo vesti arī dienā, kā arī piestiprinot vienkāršu atpakaļskata spogulīti, iespēja tikt notriektam, samazinās vairākas reizes. Es pats vēlējos ar riteni izbaudīt vēl plašākus apvāršņus, jo dzimto zemi ir sanācis apbraukāt no visām debespusēm. Tātad – Eiropa! Precīzāk, Rietumeiropa, jo kurš gan nav dzirdējis par tās sakārtoto riteņbraukšanas infrastruktūru, pieklājību un pieejamību. Pēc statistikas 10 vāciešiem ir 7 velosipēdi, bet nīderlandiešiem pat 9, tad noteikti tur kaut kam ir jābūt. Laiks pārbaudīt! Tikai kā tur nokļūt?

Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, pateikšu – es to izdarīju! Izbaudīju divus neaizmirstamus ceļojumus ar velosipēdu – 2013.gadā 2 nedēļās nominot ap 600 km gar Reinas un Mozeles upes fantastiskajām ielejām Vācijā, kā arī izbraukājot Luksemburgu un iegriežoties Francijā. Pērn ceļojums ilga 17 dienas. Galvenais mērķis bija Bodenes ezers Vācijas dienvidos, apbraukt tam apkārt ar lielu loku. Tika apskatīts Reinas ūdenskritums, Šveices lielākā pilsēta Cīrihe, daži gleznaini Šveices ezeri, pundurvalsts Lihtenšteina, iebraukts Austrijā, izmīti Bavārijas pauguri, redzēta Cugšpice, apmeklēta Noišvānšteinas pils, iepazīta Minhene un daži ievērības vērti objekti Ziemeļvācijā pie Baltijas jūras. Kopumā nepilni 800 km.

Turklāt to visu nepaveicu vienatnē – pirmajā reizē bijām divatā, otrajā jau trīs. Pārsvarā nakšņojām teltīs vai kempingos un ēst gatavojām paši. Savu stāstu varētu sadalīt divos blokos – pirmajā pastāstīšu par iespējām kā ērtāk un lētāk ar velosipēdiem nokļūt no Latvijas līdz Rietumeiropai.

Attālums noteikti ir vislielākais šķērslis. Autobraucēji, kas paņēmuši līdzi riteni, šoreiz nebūs mana mērķauditorija. Ir zināmi daži individuālisti vai grupas, kuri šajā ceļā ar velosipēdiem dodas pāri Lietuvai un Polijai, taču tas aizņem ļoti daudz laika un spēka. Ir pieejamas vairākas firmas, kas organizē velobraucienus – tas nozīmē, ka pieejams grupas vadītājs, transports, kas nogādā riteņus maršruta sākumposmā, kā arī pārved mantas no vienas naktsmītnes un otru. Tas noteikti nav ekonomiskākais variants, sevišķi, ja pašam jānokļūst starta punktā, parasti tās ir papildus izmaksas par lidojumu. Protams, tas ir ērti un patīkami, ka par visu padomāts, kā jau lielākoties ceļojot ar tūrisma firmām, taču man gribējās atklāt ko pavisam savu, jaunu, būt neatkarīgam un izbaudīt pilnīgu brīvību.

Meklējot visveiksmīgāko ceļu līdz Rietumeiropai, izpētīju Latvijas, Lietuvas un Polijas dzelzceļa piedāvājumus, taču atmetu kā pārāk komplicētu pasākumu. Būtu nepieciešami pagari pārbraucieni ar riteni starp stacijām, jo sliežu tīkls nav tik biezs un arī vilcieni iet retāk. Ja kādreiz būs doma ar riteni paceļot pa Poliju, vai virzīties Balkānu virzienā, tad gan to var veiksmīgi izmantot.

Vēl viens variants ir doties ceļā ar lidmašīnu, kas ir pavisam ātri un iespējams arī lētas biļetes sameklēt, taču problēma ir velosipēda iesaiņošana un pārējais ekipējums, kas ievērojami sadārdzina braucienu. Nesen lasīju interesantu ceļojuma aprakstu, kur draugu bariņš ar riteņiem bija aizbraukuši līdz pat Spānijai un atpakaļ devušies ar lidmašīnu. Īsi pirms lidostas, elektropreču veikalā, tika sarunātas lielas kartona iepakojuma kastes, kurā tad ritenis sapakots. Apsveicama izeja no situācijas! Protams, ir arī speciālas velosipēda pārvadāšanas somas, taču tās nebūt nav lētas.

Kā bieži vien tas dzīvē notiek – visgrūtāk ieraudzīt to, kas atrodas pašā deguna galā! Jau vairākus gadus no Ventspils un Liepājas kursē prāmis uz Travemundi, Vācijā. Travemunde ir neliela pilsētiņa Vācijas ziemeļos, netālu no Lībekas. Tā zināma kā piejūras kūrortpilsēta ar vienu no skaistākajām jūras promenādēm, mājīgiem restorāniem jūras krastā, brīnišķīgu skatu, neskaitāmiem noenkurotiem kuģiem un pietauvotām laivām Travemundes ostā, svaigām jūras veltēm, kafijas bodītēm, skaistu arhitektūru un mierpilnu atmosfēru. Tikai 19 km attālumā ir brīnišķīgā Hanzas pilsēta Lībeka, kuras vecpilsēta ir UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Veloceļš uz Lībeku šķērso tuneli zem upes, pa kuru gan ar riteņiem braukt nedrīkst, tāpēc tur ir autobuss, kas gājējus un velobraucējus izved tam cauri bez maksas. Lībekā es ieteiktu apmesties kempingā www.camping-luebeck.de. 67 kilometrus tālāk, aptuveni vienas dienas pārbrauciena attālumā, ir Hamburga.

Travemundē veloceliņi sākas jau izbraucot no ostas teritorijas. Tātad, jau no ostas velotūristi var doties garos braucienos, lai pēc dažām dienām atgrieztos uz prāmja, kas aizvedīs uz Latviju. Ja izvēlēsieties šo maršrutu, tad vērtīgi apmeklēt mājas lapu www.sh-tourismus.de, kur ērti un viegli iegūt tūrismam nepieciešamo informāciju.

 

 

Vācijas dzelzceļš ir ļoti plašs, kā arī pretimnākošs riteņbraucējiem. Tas ir iemesls, kāpēc to izmantoju, ja ir vēlēšanās nokļūt kur tālāk Vācijā. Katrā 2.klases vilciena sastāvā, parasti, ir vesels vagons (vai speciālas vietas), kas paredzēts riteņiem. Interesants ir arī biļešu piedāvājums, kas ir izdevīgs braucot grupās vismaz līdz 5 cilvēkiem. Ir tāda Schönes-Wochenende-Ticket (Skaistā nedēļas nogales biļete), kas nedēļas nogalēs ļauj braukt visu dienu no plkst. 00.00 līdz nākamās dienas plkst. 03.00 ar 2.klases vilcieniem pa visu valsti, šīs biļetes cena ir 40 eiro. Par katru nākamo cilvēku +4 eiro, tā līdz 5 cilvēkiem – 56 eiro. Pērn vēl bija viena cena 44 eiro līdz 5 cilvēku grupai. Tātad, kopā lētāk un pietiek laika, lai ar vairākām pārsēšanās reizēm, nepieciešamības gadījumā, pārbrauktu pāri visai valstij. Darba dienās var izmantot Quer-durchs-Land-Ticket (Biļete pāri un cauri zemei) 44 eiro vērtībā. Katrs nākamais cilvēks +6 eiro, ja pērk biļešu automātā vai internetā. Ja pērk kasē, tad jau +8 eiro par katru cilvēku. Un tā līdz 5 cilvēkiem. Arī pa visu valsti ar 2.klases vilcieniem, bet no plkst. 09.00 līdz nākamās dienas plkst. 03.00. Lai pabrauktu mazāku attālumu var izmantot Länder-Tickets (zemju biļetes), kas darbojas katras zemes robežās. Cena 23 līdz 29 eiro. Par katru nākamo cilvēku+ 4-5 eiro. Izmantošanas laiks, kā iepriekšējai aprakstītai biļetei (no plkst. 9.00 līdz nākamās dienas plst. 3.00). Par velosipēdu jāmaksā 5 eiro dienas biļete, lai gan dažas zemēs velo pārvadāšana ir par velti. Sīkāka informācija ir atrodama www.bahn.de – šajā mājaslapā ir valodu izvēle un labs maršrutu plānotājs ar laikiem, staciju nosaukumiem, vilcienu un sliežu numuriem, kuru var izdrukāt pats mājās, vai lielākajās dzelzceļa stacijās. Deutsche Bahn informācijas punktos Tev ieteiks labāko variantu un maršrutu plānu izdrukās par velti. Biļetēs jāieraksta savs vārds, lai pēc izmantošanas to nevarētu atdot citam. Kontrolieri Vācijā strādā ļoti rūpīgi!

Tātad, Travemunde ir lielisks sākums, lai, izripinoties no prāmja, uzreiz sāktu baudīt drošo Vācijas riteņbraucēju infrastruktūru. Prāmis no Ventspils uz Vāciju kursē divas reizes nedēļā – piektdien turp, sestdien sāk braukt atpakaļ, svētdien turp, otrdien atpakaļ. Ceļš ilgs aptuveni diennakti. Kuģis Stena Flavia, kas kursē Vācijas maršrutā ir pavisam draudzīgs velobraucējiem, nokārtojot biļešu formalitātes prāmja terminālī, velobraucējs iestumj riteni kuģa rūmē un nostiprina to ar saitēm. Vietu ierāda un saites iedod kuģa darbinieki, kuri koordinē transporta iekraukšanu kuģī. Tad nepieciešams paņemt visas mantas, kuras būs nepieciešamas kajītē, jo brauciena laikā pie riteņiem tikt  vairs nebūs iespējams.

Stena Flavia prāmis gluži nepiedāvā tādas izklaides iespējas kā prāmji, kas kursē no Rīgas uz Stokholmu, bet, domāju, ka velotūrists pēc tādām izklaidēm nav pārāk izlepis, jo galvenā izklaide taču sākas uz riteņa! Uz prāmja ir gan veikals, gan bārs, televīzija un spēļu automāti, bet, galvenokārt – burvīgi skati visa ceļa garumā. Maltītes baudīt var prāmja restorānā vai sagatavot sviestmaizes līdzņemšanai. Ja vēlaties ietaupīt, ir iespēja nepalikt kajītē, bet gan koptelpā. Gulēšanai „klusajā” un kopējā telpā ir iespēja paņemt segas. Krēsli ir ērti, nedaudz izlaižami. Pa ceļam redzama Gotlande, Bornholmas sala, Zviedrijas, Dānijas un protams Vācijas krasts.

 

 

Jo ātrāk iegādāsieties prāmja biļeti, jo lētāk tā maksās. Cenu kāpums biļetēm bija vērojams ik pēc 1 vai 2 nedēļām, ja pareizi atceros savu plānošanas un informācijas izpētes laiku pirms ceļojuma. Laikā, kad viss bija skaidrs un izlēmām pirkt biļetes – tās cena bija 176 eiro, tātad 44 eiro vienā virzienā! Ik pa laikam ir akcijas, kad cenas ir stipri zemākas.

Pērkot biļetes kasē vai rezervējot pa telefonu, cena palielinās par 10 eiro, savukārt internetā – bez uzcenojuma. Sīkāku informāciju meklējiet www.stenaline.lv Pievērsiet uzmanību economy un flexi tarifiem. Pirmais ir lētāks, bet kaut kādu neparedzētu izmaiņu gadījumos jāmaksā gan izmaiņu maksa 40 eiro, gan cenu starpība. Tā kā, ir vērts padomāt un nodrošināties ar elastīgo variantu, it sevišķi atpakaļceļā, jo ceļojuma laikā var visādi gadīties.

Tas ir mans viedoklis par velotūrisitem ērtāko un lētāko ceļu no Latvijas uz Vāciju un atpakaļ. Ceru, šī informācija dos jums dzirksteli, lai paplašinātu savu redzesloku un pamēģinātu ko jaunu. Ceļošana dod bagātīgas emocijas un neizdzēšamas atmiņas. Pirms pāreju pie nākamās daļas, īsumā par ekipējumu – tiem, kuri jau ceļo, viss skaidrs. Nepieciešamais minimums būtu: velosomas, velobagāžnieks, telts, guļammaiss, tūrisma matracis, gāzes deglis, gāzes balons (230 gramu baloniņš divatā mums pietika uz nedēļu), katliņš, ēšanas piederumi, higiēnas priekšmeti, atstarojošā veste, drēbes (rezerves, pretlietus, velo braukšanas, nakts), pumpis, rezerves kamera, remonta instrumenti, ūdens vārāmā spirāle, ūdens pudeles, termoss (nav obligāti, bet mums patika pusdienlaikā izmantot no rīta kempingā uzvārītu karstu ūdeni), pieres lukturītis, fotoaparāts, kartes vai telefonā (planšetē) lejuplādētas kartes, individuālās zāles. Un protams ritenis!

Ja interesē, kā mums gājis šajā maršrutā un ir vēlēšanās izlobīt vēl kādu noderīgu informāciju, gaidiet turpinājumu un uzzināsiet!