Kā Lieldienām gatavojas zviedri

Zviedrija | 2 Komentāri

Liela daļa zviedru svin Lieldienas laukos ar tuviem un tāliem radiem. Tas ir lielisks iemesls atklāt sezonu brīvdienu mājā pēc ilgās prombūtnes ziemas laikā. Atsevišķās valsts daļās arī ugunskura kurināšana ir neatņemama Lieldienu svinēšanas sastāvdaļa.

Svinēšana laukos

Lai arī mūsdienu zviedri lielākoties dzīvo pilsētās, vēlme brīvdienas pavadīt laukos nav zudusi. Ja kādam nav radu ārpus pilsētas, tad nereti tiek iegādātas brīvdienu mājas lauku apvidū.
Jau izsenis zviedriem laika pavadīšana ārpus pilsētas bijusi tuva, šī tauta sevi asociē ar spēcīgiem  un veselīgiem lauku strādniekiem, kam uzturēšanās svaigā gaisā ir īpaša nepieciešamība. Lielākā daļa cilvēku piekrīt, ka ģimenes saieti un lieli svētki jāsvin ārpus pilsētas. Arī Lieldienas nav izņēmums.
Lieldienas ir pirmās garās pavasara brīvdienas un vairumam zviedru tā ir pirmā reize gadā, kad tiek braukts uz brīvdienu mājām. Tiek aizkurinātas krāsniņas, vēdinātas telpas – mājās atgriežas dzīvība.
Ja brīvdienu māja atrodas Zviedrijas dienvidu daļā, izejot tās pagalmā agrā pavasarī, ap Lieldienu laiku, ir dzirdamas cielavu dziesmas un bālajā pavasara saulītē vērojama pēdējā sniega kušana. Savukārt, Zviedrijas ziemeļu daļā Lieldienu brīvdienas tiek pavadītas slēpojot.
Kad brīvdienu māja sakopta un iesildīta, Lieldienu svinēšana var sākties. Uz svinībām sabrauc tuvi un tāli radi, svētku mērķis – sapulcēt pēc iespējas vairāk dzimtas koka pārstāvju.
easter2

Svētku brīvdienas

Citās valstīs Lieldienas ir īpaši reliģiski svētki, savukārt Zviedrijā tās kļuvušas par ar baznīcu nesaistītām svētku dienām. Katru gadu arvien mazāks skaits zviedru apmeklē baznīcu, šāda tendence vērojama arī Lieldienu laikā, lielākā daļa cilvēku izvēlas svinēt mājās ar ģimeni un radiem.
Daudzām, ar Lieldienām saistītām, tradīcijām ir reliģioza izcelsme, bet zviedri to īpaši neņem vērā. Viņi ēd olas, jo tā tas vienmēr ir bijis, nevis ievēro tradīcijas reliģiozu iemeslu vadīti.
Mūsdienās olas ir lieliska piedeva Lieldienu galvanajam ēdienam lielākajā daļā Zviedrijas – siļķei. Visur tiek izkārtotas bērzu zaru kompozīcijas, kuras mūsdienās dekorē ar krāsainām spalvām, un tikai ļoti neliela daļa cilvēku šīs kopozīcijas asociē ar Kristus ciešanām. Lieldienās tiek piekopti arī dažādi rituāli.

No saldumiem līdz lasim

Bērni pārģērbjas par Lieldienu raganām: ietērpjas vecās drānās, iekrāso vaigu galus spilgti sārtus, apliek krāsainas šalles un dodas uz kaimiņu mājām, piedāvājot tiem pašzīmētus zīmējumus pretī gaidot saldumus.
Kad visi saldumi apēsti, bērni saņem arī Lieldienu olas. Īpaši rūpīgi vecāki šīs olas paslēpj un ļauj bērniem meklēt pašiem, sarīkojot īpašu „dārgumu meklēšanu” – bērni seko norādēm un min mīklas, lai nokļūtu pie saviem dārgumiem.

easter3
Tradicionālas Lieldienu pusdienas sastāv no dažādi pagatavotām siļķēm, laša un kartupeļu ēdieniem. Galds parasti klāts bufetes stlā ar dažādiem ēdieniem nelielās porcijās. Lieldienās tiek dzerts arī aromatizēts degvīns. Vakariņās zviedri mielojas ar ceptu jēra gaļu, piedevās pievienojot kartupeļus, sparģeļus, vai kādas citas piedevas.

Par to kā zviedri gatavojas Lieldienām uzzinājām mājas lapā sweden.se.

Leave a Reply

Your email address will not be published

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.